Laikā, kad pagādās atrasties Ķīpsalā, Muhtara Safarova šovs skatītāju pūli savelk ciešāk ap skatuvi. Publika – klasiski grupējumi – „no 40 uz augšu”, jaunieši, un tie, kas nākuši pēdīgo reiz izlustēties kopā ar kādu „kritušo”, vismaz tā vēsta uz vairāku kreklu mugurām, to – kas vēl (vecpuišu) ierindā. Vērojami aktīvi centieni ar rokā izstieptiem mobilajiem tvert meiteņu izģērbšanos, kaut kur skatuves priekšā. Vēl viena interesanta kategorija ir sievietes, kas pirmajās rindās iespiedušās līdzās saviem „pieskatāmajiem” un vienaldzīgu skatu veras, kā viņi apjūsmo uz skatuves kāpušās daiļavas. Tā sakot, lai jau papriecājas, bet tikai stingrā uzraudzībā. Nu, mazliet vēlāk arī viņas par šo labdarību atalgo puišu šovs, kas savukārt liek mēreni saviebties dažiem vīriem.
Šovprogrammām pa vidu tiek celtas priekšā arī dažas citas tīri aktīvas izklaides, ar erotiku gan visai nosacīti saistītas, ja nu vien galējiem ekstrēmistiem piekopjamas, piemēram, pagulēšana uz stikliem, uguns pūšana/rīšana un tamlīdzīgi. Pa kādam muzikālam iestarpinājumam un modes pasaules acumirklim arī tiek, tiesa tie gan lielākoties no „citas operas”, ar erotiku te sakara pamaz.
Mazliet neveikli centieni iesaistīt publiku atrakcijās, meitenes uz skatuves kāpj labprāt, koķeti pagrozās, bet mulst aicinātas norunāt, piemēram, prezervatīvu reklāmu, noberot to kā tīrīšanas līdzekļa instrukciju. Jā, latvieši tomēr ir skatītāju tauta.
Iepazīstoties ar stendiem un to produkciju, gribot negribot nepamet gadatirgus (un brīžam Centrāltirgus) sajūta, ne tā labākā, bet lētākā gan, un es nerunāju tikai par kaudzē samestu apakšveļu, ar gabalcenu 1 Ls. Jāsaka, valda pat zināma garlaicība, un šāda atziņa, tāda tipa pasākuma kontekstā, diemžēl nolīdzina pašu tā būtību līdz ar zemi.
Samērā uzjautrinoši secināt arī to, cik būtiska bauda latviešiem līdzās seksam ir ēšana. Apmēram trešdaļa stendu veltīta kulināriem niekiem. Nu, pat ne pikantiem, bet pavisam vienkāršai pārtikai – pīrādziņi, vafelītes, salātiņi. Nu jā, ja labi padomā, savā ziņā, apetīti veicinoša nodarbe.
Kopumā – gadās pa kādam interesantam atklājumam vai šovam, tomēr viss ir stipri viduvēji, bet tas jau, protams, pēc katra gaumes, kas nu kuram erotika.
Ingrīda Ivane
Kultūra un māksla » Izstādes
„Erots 2008”
Ingrīda Ivane, 18.02.2008. 10:15 | komentāri (6)
Šogad tika svinēta „Erota” desmitā jubileja. Sākumā tas liekas daudzsološi, tomēr vēlāk nākas secināt, ka desmit gadi, lai kā negribētos to atzīt, acīmredzami radījuši nevis uzrāvienu, bet tādu kā rutīnu pasākuma organizatoriem.
Lasi vēl...