Ērika Māldere daudzus gadus vērojusi iespējas, ko piedāvā papīra māksla, un iemācījusies pagatavot savu papīru. 2012.gada vasarā mākslinieces rokas lējuma papīrus novērtējis 200 gadus senas Bruskoli papīra izstrādājumu firmas īpašnieks no Itālijas. Tas iedvesmojis neapstāties, eksperimentēt un atrast jaunus mākslas izteiksmes veidus.
Savus darbus autore sauc par refleksijām un uzskata, ka šādai emocionālai grafiskai izteiksmei ir jārada nejaušas klātbūtnes sajūta, līnijai ir jābūt vieglai, precīzai, graciozai kā balerīnai.
Šādu izteiksmes veidu māksliniece meklējusi ļoti ilgi. Agrāk viņu visvairāk iepriecinājušas baltas papīra lapas ar savu plašo izmantošanas iespēju. Taču pagājušā gada rudenī beidzot viņai ir izdevies apvienot savu ideju un līniju ar rokas lējuma papīru. Šī jaunizveidotā trīsvienība sintezējas autortehnikā un pārsteidz gan pašu autori, gan skatītājus.
Darbu motīvi dažkārt izlasīti grāmatā vai dzirdēti nejaušā garāmgājēju sarunā, vai nodziedāti dziesmā, it kā kāds labvēlis tos teiktu priekšā.
Sākumā uz baltās lapas parādās vīzija - zīmējums, tad tas top redzams arī citiem.
2013.gads māksliniecei aizsācies ar Arta Robežnieka un Aleksandra Čaka dziesmām (sziesmu/dzejas CD „Domās par Tevi”). Tās klausoties, tapuši paši jaunākie darbi ar dzejnieka Aleksandra Čaka ietekmi, piemēram, Nemiera nātre, Es pārceļos, Lai slavēts vakars šis...