Skatuve, mūzika un balets ir tas, kas vienoja radošo ģimeni – Romanu Sutu, Aleksandru Beļcovu un abu mākslinieku meitu Tatjanu Sutu. Romans Suta (1896–1944) savas radošās karjeras laikā kā scenogrāfs veidoja noformējumu daudziem operas, baleta un teātra uzvedumiem. Aleksandra Beļcova (1892–1981) portretēja baleta un operas māksliniekus, aktierus un režisorus, kuru lielākā daļa bija viņas tuvi draugi un paziņas. Savukārt Tatjana Suta (1923–2004) pirms veiksmīgas mākslas vēsturnieces karjeras sākšanas ilgstošus gadus dejoja Rīgas baleta trupā. Mūzika ģimenes dzīvoklī skanēja bieži, īpaši tad, kad savas mūziķes gaitas uzsāka Tatjanas meita čelliste Inga Suta.
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja organizētā izstāde iecerēta kā veltījums Tatjanai Sutai viņas 90. gadu jubilejā. Parīzē dzimusī Tatjana visu mūžu izjuta patiesu mīlestību pret Francijas kultūru. Šo aizrautību sekmēja arī mācības Rīgas Franču licejā, kuru viņa pabeidza 1941. gadā. Kopš agrās bērnības izrādītas dotības „atveda” Tatjanu uz Helēnas Tangijevas-Birznieces privāto baleta studiju un uz Operas baleta skolu. Viņas debija notika 1943. gadā Tangijevas-Birznieces uzvestajā oriģinālkompozīcijā „Mazputniņš”. Karjeras sākumā iegūta trauma neļāva Tatjanai sevi realizēt baletā pilnībā, tomēr viņa kļuva par ievērojamu tā saukto rakstura deju izpildītāju.
Beidzot baletdejotājas karjeru un absolvējot Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures nodaļu (1967), no 1970. gada turpmākos 22 gadus Tatjana Suta strādāja Latvijas Televīzijā. Skatītājiem iepatikās viņas veidotie raidījumi par mākslu – saprotami un saistoši, un pati šarmantā raidījumu vadītāja – ar balerīnas stāju, nostādītu zemu balsi un lielisku (no tēva mantotu) stāstītājas talantu. Tādu Tatjanu atceras skatītāji, tādu viņu atceras studenti, kuriem tika lasītas lekcijas mākslas vēsturē, viņas draugi un paziņas.
Tatjana Suta, pati būdama neordināra, talantīga personība, visas dzīves laikā atradās savu slaveno vecāku ēnā, apzināti uzņemoties viņu radošā mantojuma popularizētājas un glabātājas lomu. Tomēr šoreiz muzeja izstādē Romana Sutas veidotās scenogrāfijas un kostīmu skices, ka arī Aleksandras Beļcovas ar teātra un baleta tēmu saistītie darbi ir tikai fons, kas ilustrē pašas Tatjanas neparasto, notikumu pilno likteni.
Izstādi, kurā apskatāmi darbi no Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja kolekcijas, citu muzeju krājumiem un privātkolekcijām, bagātinās dažādu pasākumu programma.