Jaunā Rīgas teātra izrādes notika 7. un 8. martā, kad tika izrādītas „Klusuma skaņas”, savukārt 25. un 26. martā skatītājiem tiks piedāvāta viens no teātra ārzemju turnejās visvairāk rādītajiem iestudējumiem, izrāde „Garā dzīve”.
Ar skates norisi skatītāju, rīkotāju un paša režisora viedokļiem būs iespējams iepazīties trešdien, 13. martā, pulksten 19:30 Latvijas Televīzijas 1. kanālā, raidījumā „100 g kultūras Eiropā”, kas tiek veidots sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā. Raidījumu cikla mērķis ir iepazīstināt ar Latvijas kultūras sasniegumiem Eiropā, pirmais cikla raidījums stāstīja par mūsu delegācijas panākumiem Berlīnes 63. kinofestivālā.
Skates kurators Renē van der Plujm raidījuma vadītājai Kristīnei Želvei uzsvēra: „Ja mēs palūkojamies Eiropas kontekstā, kuri režisori šobrīd ir topā, tad Alvis Hermanis noteikti būs pirmajā trijniekā. Vai pieciniekā – manā vērtējumā. Galvenokārt tāpēc, ka viņa režijas stila amplitūda ir ļoti plaša. Protams, viņa rokraksts vienmēr būs atpazīstams, bet viņa iestudējumi pārsteidz ar lielu dažādību. Hermanis spēj iestudēt gan pasaules literatūras klasikas tekstus, gan improvizācijas projektus vispār bez teksta. Vismaz es nezinu nevienu citu režisoru, kas spēj strādāt abos šajos virzienos – ir režisori, kas spēj vienu, ir režisori, kas – otru, bet ne abus kopā.”
Raidījumā arī izrāžu skatītāju viedokļi. Lūk, kā iestudējumu „Klusuma skaņas” novērtēja kāda dāma, vārdā Marsela: „Mēs jūtamies kā spārnos, tik iedvesmojoši tas bija. Brīnišķīgs vakars, ko lai vēl piebilst. Izrādē bija viss – aktieri, scenogrāfija... Tā atsauca atmiņā sešdesmitos. Viss, mēs dodamies padejot!”
Par darbu kopā ar Alvi Hermani stāstīs arī aktieri, piemēram, Sebastians Švarcs, kurš spēlē izrādē „Vasarnieki”: „Šī ir mana otrā sadarbība ar Alvi Hermani, pagājušajā gadā mēs kopā strādājām pie „Oņegina” iestudējuma Berlīnē. Tā bija laba pieredze, jo Alvis strādā ļoti atšķirīgi no citiem Vācijas režisoriem. Viņš īsti nezina vācu valodu, bet ļoti pievērš uzmanību tam, kā mēs domājam, kā runājam, ieklausās valodas melodijā. Viņa stiprā puse ir darbs ar emocijām, tam viņš pievēršas daudz vairāk nekā vācu režisori.”
Foto: Alvis Hermanis. Publicitātes foto
