„Saruna muzejā” sola pārvērsties par aizraujošu populārzinātnisku diskusiju, kuras fonu veidos tikko atklātā mākslinieka un dizainera Valda Celma (1943) plaša darbu retrospekcija. Izstādē eksponēti vairāk nekā 60 darbi, kas radīti laika posmā no 20. gadsimta 60. gadu beigām līdz mūsdienām.
Jau 1970. gadu vidū Valdis Celms kļuva par vienu no vadošajiem latviešu dizaina un kinētiskās mākslas teorētiķiem un praktiķiem. Par to liecina mākslinieka aktīva iesaistīšanās pilsētvides un interjera projektu izstrādāšanā un īstenošanā, eksperimenti ar krāsu, formu un kustību, kas viņam deva iespēju pārvērtēt telpas jēdziena izpratni, apzināt mākslas un vides attiecības. Valda Celma daiļradē dizains, neraugoties uz visu padomju politiskās sistēmas smagnējību, daudzu līmeņu cenzūru un aizliegumiem, kļuva par vienu no tām radošās darbības jomām, kurā tika radīti arī izteikti abstrakti trīsdimensionāli mākslas darbi.
Profesionāla dizainera līdzdalībai bija liela nozīme rūpnieciski ražotu objektu izstrādāšanā un izgatavošanā. Tomēr viņa piedāvājumi dažādu iemeslu dēļ netika ieviesti tālākā rūpnieciskā ražošanā. Turpretī tagad tos skatītāji var iepazīt kā savdabīgu latviešu dizaina vēstures lappusi.
Par saviem nozīmīgākajiem darbiem Valdis Celms uzskata 20. gadsimta 60. gadu beigās radītās fotokolāžas, radioteleskopa antenas dizainu (1971), kinētiskos objektus „Rotējošie cilindri” (1972), „Daugava” (1974), „Pozitrons” (1976), kinētisko skulptūru „Bāka” (1978, pēc Gustava Kluča darbu motīviem, kopā ar Andu un Māri Ārgaļiem).
Par savdabīgu mākslinieka Valda Celma daiļrades vizītkarti kļuvis robežzīmes „Rīga” risinājums. Ekspozīcijai atlasītas vairākas skices, projekti, tehniskās un fotodokumentācijas, kā arī speciāli izgatavots burts „R” mērogā 1:2. Tādējādi apmeklētājiem tiek atgādināts par to, ka veiksmīgi dizaina projekti pārdzīvo savu laiku un ir pieņemami mūsdienās.
Sarunā uzaicināts piedalīties viens no starptautiski pazīstamākajiem Maskavas māksliniekiem, arhitekts, mākslas teorētiķis un eksperimentālā dizaina meistars Vjačeslavs Koļeičuks (Вячеслав Колейчук; 1941), kuru ar Valdi Celmu saista ilggadēja draudzība gan privātajā, gan profesionālajā līmenī. Vjačeslavs Koļeičuks ir speciāli ieradies Rīgā, lai pagodinātu sava kolēģa pirmās personālizstādes atklāšanu un tiktos ar laikmetīgās kinētiskās mākslas cienītājiem Latvijā.
Vjačeslavs Koļeičuks ir Maskavas Arhitektūras institūta (Valsts akadēmijas) (Московский архитектурный институт (Государственная академия), МАрхИ) profesors, Krievijas Arhitektu savienības biedrs (kopš 1979), Krievijas Federācijas Valsts prēmijas laureāts (1999). Piedalījies daudzās izstādēs Krievijā, Vācijā, Japānā.
20. gadsimta 60. gados Vjačeslavs Koļeičuks iekļāvās mākslinieku grupā „Kustība” („Движение”), kas attīstīja kinētiskās mākslas idejas eksperimentālos tēlniecības objektos, vides mākslā un performancēs. Šai laikā Koļeičuks arī teorētiski pamatoja savas radošās darbības idejas, kas saistītas ar konstruktīviskiem un vizionāriem principiem, kuros balstās viņa darbi – „paš-nospriegojošās” un „paš-paceļošās” konstrukcijas, „stereografikas”, „paškolāžas”, eksotiskie mūzikas instrumenti u.c.
Vjačeslavs Koļeičuks ir viens no leģendārās filmas „Kin-dza-dza!” („Кин-дза-дза!”, 1986) planētas Pļuk dīvaino objektu (piemēram, „gravicapa” un „trankļukators”) autoriem. Viņš sadarbojies un kopīgi uzstājies ar elektroniskās mūzikas komponistu, radioinženieri un vienu no agrīnāko sintezatoru modeļa „ANS” autoriem Staņislavu Kreiči.
Ar Latviju Vjačeslavu Koļeičuku saista ilgstoša sadarbība ar Rīgas kinētikas mākslinieku grupu, latviešu konstruktīvista Kārļa Johansona (1892–1929) radošās darbības fundamentāla pētniecība un draudzība ar Valdi Celmu, kurš 1983. gadā palīdzēja organizēt Koļeičuka personālizstādi „Kinētiskā formveide” Rīgā, toreizējā Republikāniskajā Zinību namā (tagad – Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle).
Tandēms Celms–Koļeičuks „Sarunai muzejā” piešķirs jaunu dimensiju, apliecinot realitātes robežu bezgalību un radošās domas neizsmeļamo kapacitāti. Pasākuma dalībnieki tiks iepazīstināti ar unikāliem izgudrojumiem un eksperimentiem kinētiskās mākslas jomā, kurā apvienojas fizika un estētika, avangarda tradīcijas un novatorisms, īpašais mākslinieka redzējums un profesionālā meistarība. Dinamiska ekskursija-saruna pavērs skatītājiem nezināmās vai mazzināmās dizaina vēstures lappuses Latvijā un Krievijā, ļaus aiz abu mākslinieku radošo biogrāfiju spilgtākajiem faktiem un interesantām dzīves epizodēm novērtēt nozares pionieru aizrautību, individuālo talantu un ieguldījumu nacionālās kultūras attīstībā.
Dalības maksa: ieejas biļete izstādē. Izstāde skatāma līdz 21. aprīlim.
Foto: Valdis Celms. Publicitātes foto