Viss aizsākās, kad A. Kukuvass strādāja Jūrmalas 1.vidusskolā un vadīja skolas ansambli, kurā tika izvēlēta žetonvakara tēma, „Mazais Princis”. Autors atceras, ka „viņi ne īpaši nopietni izturējās pret šo tēmu, bet tā kā man tā bija ļoti tuva jau vairākus gadus, aizgāju uz bibliotēku, paņēmu grāmatiņu, jo man tās nebija mājās un izlasīju to.” Pāris stundu laikā tapa apmēram 9 dziesmas, un mazliet vēlāk – pārējās: „tās dziesmas pašas atnāca pie manis ar visiem vārdiem. Tālāk norisinājās brīnišķīgs žetonvakars: kas mācēja dziedāt - tie dziedāja, kas mācēja dejot - tie dejoja, kas mācēja runāt un spēlēt - arī darīja, ko zināja.”
Turpinājums likās pašsaprotams, jo „tā kā viss gāja labi, mēs ar kolēģi Jāni Valteru uztaisījām visus aranžējumus un pieaicinājām katram tēlam kādu no Republikā pazīstamajiem solistiem. Lapsa bija Olga Rajecka, Roze bija Antra Ozola, dzērāja partiju iedziedāja bijušais grupas "Līvi" dalībnieks Aivars Brīze, Andris Freidenfelds bija karalis, piedalījās arī Imants Vanzovičš, Niks Matvējevs, un citi.” Mūzikls tika nominēts kā gada labākā pasaka.
Lauma Kazaka, projekta muzikālā vadītāja, ir priecīga strādāt ar „Mazā Prinča” atjaunoto iestudējumu. „Būs superīga pavadošā grupa ar profesionāliem mūziķiem sastāvā, kas sadarbosies ar neredzīgajiem bērniem jauniešiem, ar instrumentu spēlētājiem un arī kori. Tiks piesaistīti Latvijā pazīstami un iemīļoti dziedātāji solistu lomās.”
Izrādās gatavošanās process nebūs apgrūtināts, jo „vienīgā atšķirība ir tāda, ka neredzīgie mācās visu pēc dzirdes”, stāsta projekta muzikālā vadītāja. Bet „muzikālais materiāls, dziesmas ir ļoti skaistas un mūsdienās aktuālas, jo pirmkārt tās runā par tām svarīgākajām , galvenajām vērtībām un izskatās, ka mums veidojas brīnišķīga sadarbība.”
Šāda veida projekti neredzīgajiem ir īpaši nozīmīgi, jo tie ļauj piedalīties plašākās sabiedrības aktivitātēs un dzīvot tām līdzi. „Es pirmo reizi piedalos tādā projektā un protams man patīk. Tiešām ar lielu interesi un atdevi piedalīšos”, nosaka Anna.
Sesijas laikā notiks arī lugas pirmizrāde. „Ja vajadzēs mēs uzspēlēsim arī savus skaņdarbus.” Par to, ka jāuzstājas būs lielas un starptautiskas auditorijas priekšā Anna vien nosaka, ka „neliels stresiņš” esot, bet tas ir pozitīvs stress.
Foto: Publicitātes foto
