19.martā Lielajā Ģildē norisinājās ikgadējā “Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” (LaIPA) rīkotā biedru kopsapulce, kurā biedri tika iepazīstināti ar paveikto 2012. gadā un 2013. gada prioritātēm.
LaIPA biedru kopsapulce notiek vienu reizi gadā, un tās mērķis ir apstiprināt budžetu, Gada pārskatu, statūtus, ievēlēt valdi, Revīzijas komiteju un noteikt LaIPA darbības prioritātes turpmākajam gadam. Viens no būtiskākajiem jautājumiem biedru kopsapulces darba kārtībā bija LaIPA 2012. gada budžeta apstiprināšana.
2012. gadā LaIPA kopējie ienākumi no raidorganizācijām, kabeļoperatoriem un par publisko izpildījumu no uzņēmumiem bija 879’745 latu, savukārt 2013.gadā plānotie ienākumi ir 1’320’000 lati. 2012.gadā LaIPA administrācijas izdevumi bija 270’000 lati, kas ir saskaņā ar iepriekšējā kopsapulcē apstiprināto administrācijas budžetu, un 2013.gadā plānots izdevumus samazināt, efektivizējot administrācijas darbu.
“Viena no šī gada LaIPA prioritātēm ir samazināt administrācijas izdevumus, efektivizējot ikdienas darbu, piemēram, uzlabojot LaIPA mājas lapu, lai biedri elektroniski var iesniegt fonogrammu reģistrēšanas formas. Plānojam aprīļa laikā mājas lapā ieviest kalkulatoru atlīdzību aprēķināšanai, lai jebkurš interesents var uzzināt mūzikas licences maksājuma apjomu. Uzlabosim arī klientu apkalpošanas servisu, ieviešot jaunu klientu uzskaites sistēmu,” stāsta LaIPA izpilddirektore Liena Grīna.
Tāpat LaIPA šogad plāno organizēt vairākus informatīvos pasākumus mūzikas izmantotājiem – uzņēmējiem, lai skaidrotu gan tarifu izstrādes kritērijus, gan mūzikas atskaņošanas licences cenas, kā arī sniegtu padomus kā veiksmīga mūzikas izvēle var uzlabot uzņēmuma darbību.
Kopsapulcē LaIPA valde informēja biedrus par Saeimā 2.lasījumā pieņemtajiem Autortiesību likuma grozījumiem, saistībā ar publiskā izpildījuma definīciju, kritērijiem atlīdzības noteikšanā, paredzētajiem uzraudzības pasākumiem no Kultūras ministrijas puses, kā arī par turpmākajiem soļiem līdz Autortiesību likuma grozījumu pieņemšanai.
“Autortiesību likuma grozījumi ir labākais iespējamais risinājums gan attiecībā uz publiskā izpildījuma definīciju, gan arī jaunizveidotajam pantam par taisnīgas atlīdzības noteikšanas kritērijiem. Šajā pantā ir paredzēta atlīdzības noteikšana gan par tiešu komerciālu labumu, gan par nemantisku labumu, ko uzņēmēji vai organizācijas gūst no mūzikas publiska izpildījuma. Mēs atbalstam Kultūras ministrijas darba grupā izstrādāto piedāvājumu publiskā izpildījuma definīcijai, kas paredz – publiskais izpildījums ir mūzikas atskaņojums, kas paredzēts vairākiem ar mūzikas atskaņotāju vai savstarpēji personīgi nesaistītiem sabiedrības locekļiem. Arī turpmāk piedalīsimies Saeimas komisijas sēdēs un ikviens biedrs arī ir gatavs nākt un skaidrot komisijas dalībniekiem par Autortiesību likuma grozījumu ietekmi uz mūzikas attīstības nākotni,” informē LaIPA valdes priekšsēdētājs Kārlis Auzāns.
Kopsapulces darba kārtībā izskatīja arī jautājumu par Mūzikas attīstības fondu un tā finansēšanas iespējām. Fonds ir viens no veidiem, kā veicināt vietējās mūzikas konkurētspēju un līdz ar to palielinot tās izmantošanu gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Biedrība “Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” ir organizācija, kurā izpildītāji un fonogrammu producenti ir apvienojušies, lai kolektīvi administrētu savas tiesības – vienotos ar fonogrammu izmantotājiem par maksājamo atlīdzību, iekasētu, sadalītu un izmaksātu to tiesību īpašniekiem. LaIPA ir starptautiski atzīta organizācija, kas vienīgā Latvijā administrē pašmāju un ārzemju izpildītāju un fonogrammu producentu tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par izmantotajām fonogrammām.
