„Vētras un dziņu” laikmeta dzejnieks Jākobs Mihaels Reinholds Lencs (1751-1792), kurš dzimis Cesvainē un neilgi uzturējies arī Rīgā, ir vācu literatūras lielā mīkla. Gētes atstumts, no Veimāras panteona izraidīts un garīgi salauzts, viņš jau 18. gadsimtā tomēr spējis kļūt par 20. gadsimta modernā teātra priekšvēstnesi. Asas kritikas un sarkasma caurstrāvotās Lenca lugas mūsdienu skatītāju uzrunā tikpat tieši kā autora laikabiedrus.
Vācu teātrim Lencu no jauna atklāja Bertolds Brehts. Savukārt, ar Georga Bīhnera stāsta starpniecību Lencs kļuvis par populāru, uz ģenialitātes un vājprāta robežas balansējošu literāru tēlu. Šādā traktējumā dzejnieka personība attēlota arī Volfganga Rīma operā „Jakobs Lencs” (1978).
Grāmata ir pirmais plašākais mēģinājums tuvināt Lencu lasītājam latviešu tulkojumā. Izdevumā iekļauta viņa programmatiskā eseja „Piezīmes par teātri” un hrestomātiskā luga „Aumeistars jeb Mājaudzināšanas priekšrocības”.
Programmā:
- J.M.R. Lenca esejas "Piezīmes par teātri" un lugas "Aumeistars" fragmentus lasa un spēlē LKA topošie jaunie aktieri - Kaspars Zāle, Kristaps Ķeselis, Mārtiņš Upenieks, Uldis Siliņš;
- Dr.phil. Beata Paškevica iepazīstina ar J.M.R. Lenca dzīvi un daiļradi;
- Dr.art. Līga Ulberte dalās pārdomās un iespaidos par A.Hermaņa "Zaldāti" Zalcburgā;
- Dr. philol. Gundega Grīnuma stāsta par Lenca un Gētes draudzību;
- Amanda Aizpuriete runā par "savu" Lencu;
- J.M.R. Lenca tekstu pirmpublicējuma latviešu valodā atklāšanas svētki.
Ieeja sarīkojumā bez maksas.
Grāmata «Jakobs Mihaels Reinholds Lencs. Aumeistars jeb Mājaudzināšanas priekšrocības. Piezīmes par teātri» izdota projekta "J. M. R. Lencam – 260" ietvaros. Projekta koordinatore Kristīne Šulce. Projekta sagatavošanā piedalījušies: Gētes institūts Rīga, Latvijas Gētes biedrība,Vidzemes Augstskola, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Cesvaines novada dome un Cesvaines Mākslinieku biedrība. Izdevumu finansiāli atbalstījuši: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Baltijas-Vācijas Augstskolu birojs, Gētes institūts Rīga un Cesvaines novads. Sastādītāja Beata Paškevica. No vācu valodas tulkojuši: Beata Paškevica un Valdis Bisenieks. Zinātniskie redaktori un komentāru autori Gundega Grīnuma un Jānis Zālītis