„Saskaņā ar vispārējo nosaukumu „Slepenais muzejs”, šķita interesanti atdzīvināt iztēlē cilvēces periodu, kas bija īpaši ražīgs ar vardarbīgām kaislībām un lielām jūtām, ar traģiskiem eposiem un aizkustinošām mīlas dēkām. Šis laikmets, kur vēsture, leģenda un fantastika ir saistītas tik cieši kopā, ka apvienojas. Tā ir senatne [...]
Starp uzburtajiem attēliem un sižetiem var sastapt graciozās ainas ar leģendu par Dafni, nimfu un driādu spēlem, Artemīdas parādīšanos, saviļņojošo Ariadnes pamešanu, Lesbijas ciešanām, Andromēdas šausmām, Briseīdas bēdām, kā arī ļoti aizkustinošos stāstus par Didonas izmisumu, Biblosas nožēlu, Ēho kaisli un Lukrēcijas nāves stāstu. Visbeidzot, dažas ainas sasniedz cildenumu tik traģiskā veidā, ka mūsu modernā uztvere vairāk vai mazāk ir tikai kā neskaidra kopija: kā Antigones ziedošanās un Ifigēnijas upurēšanās, kopumā tie visi ir svarīgākie un skaistākie notikumi, kas dzima Trojas karā.[...]” (Le Musee Secret. Parīze. 1899).
Kristapa Zariņa jaunākās izstādes nosaukums “Slepenais muzejs / Le Musee Secret” un izstādes ideja aizgūta no 1899. gadā Parīzē izdotas erotikas grāmatas, kam par pamatu kalpojuši Senās Grieķijas mīti un varoņteikas. Ar tam laikam raksturīgo simbolisma izteiksmi grāmatas ilustrācijās izmantotas 19. gadsimta beigu fotogrāfijas ar kailām modelēm uz gleznotiem foniem un kartoniem. Kristapa Zariņa darbos šie uzstādījumi pārtop krāsainās 21. gadsimta gleznās. Erotika tad... un tagad..... Erotika kā dzinulis jebkurai sabiedrībai.
Foto: Kristaps Zariņš "Sirēnas" 2013, a/e, 150x150. Publicitātes foto
