Līdz ar žūrijas lēmumu dramaturga krūšutēls Rūdis pēc četriem festivāliem pamet Valmieras teātri un patiešām kļūst par ceļojošo balvu, vēsta Valmieras teātra pārstāve Zane Peļņika.
Lai arī žūrijas domas dalījās, izvēloties pretendentu galvenajai balvai starp M. Čehova Rīgas Krievu teātra izrādi „Indrāni” un Valmieras teātra „Raudupieti”, vairākuma domas bija par labu pirmajai izrādei. „Uzvarēja demokrātiskais vairākums,” skaidro žūrijas komisijas priekšsēdētājs Jānis Streičs. „Indrānos” pretī dramatiskajiem notikumiem bija arī varens dzīvības spēks un apliecinājums. Dzimtas un mantojuma, tēvu un dēlu problēma šobrīd ir aktuālāka nekā traģēdijas žanrā risinātās „Raudupietes” individuālie, intīmie pārdzīvojumi.”
Apbalvošanā žūrija izteica īpašu atzinību izcilākajiem aktierdarbiem - Nacionālā teātra aktrisei Lolitai Caukai par Indrānu mātes lomu izrādē „Indrāni” un Vešerieni „Purva bridējā”, M.Čehova Rīgas Krievu teātra aktierim Leonīdam Lencam par Indrānu tēvu izrādē „Indrāni”, Valmieras teātra aktrisēm Elīnai Vānei par titullomu „Raudupietē” un Dacei Eversai par Lavīzes lomu izrādē „No saldenās pudeles”.
Žūrija uzsver, ka ikviena festivālā redzētā izrāde apliecināja Rūdolfa Blaumaņa darbu spēku un iedarbīgumu, tāpēc stiklā veidotas atzinības zīmes žūrija pasniedza visiem iestudējumiem. Ērika Vilsona izrādei skolu jauniešiem „Nezāle” – Par nacionālās identitātes stiprināšanu skolā, Viktora Jansona izrādei-lekcijai „Indrāni. Caur adatas aci” un izrādei–akcijai „Nāves ēnā” – Par bezgalības atklāsmi detaļās. Dailes teātra izrādei „Zagļi” – Par atgriešanos pie lugas pirmvarianta, Nacionālā teātra „Indrāni” – Par Nacionālā teātra tradīcijas uzturēšanu, bet izrādei „Purva bridējs” – Par spēles atmosfēras radīšanu. Krievu teātra „Indrāni” saņēma nomināciju par latviešu slēpto kaislību atklāsmi, bet Valmieras teātra „Raudupiete” – Par traģēdijas žanra spilgtāko apliecinājmu.
„Mans skats uz Blaumaņa festivālu ir ļoti optimistisks,” apgalvo Jānis Streičs „Te jūt jaunatni un jaunatnes interesi par Blaumani. Tas ir gan izrādēs, gan publikā, jo parunājos arī ar jaunajiem skatītājiem. Izrādes iestudē jauni režisori, uz skatuves ir pavisam jauni cilvēki. Arī mūsu žūrijā bija trīs jaunieši un mēs lieliski sapratāmies. Visnegaidītākais šajā piektajā festivālā bija tieši šis jaunais Blaumanis. Vajadzētu pārsvītrot un aizmirst rūpes par Blaumani kā par senilu pensionāru, ko jāapčubina un jāuztraucas, vai viņš būs saprotams, vai ne. Ir saprotams! Un „Raudupiete” šajā ziņā ir varbūt viszīmīgākā festivāla izrāde. Jaunais režisors Elmārs Seņkovs ievada jauniešus traģēdijā caur humoru, ļaujot viņiem atklāt, ka dzīve ir daudz nopietnāka nekā šķiet.”
Par savdabīgu un nepieciešamu festivāla daļu žūrija atzina arī pasākumus, kas notika ārpus teātra. „Festivāls ir dzīvs tāpēc, ka tas attīstās,” uzskata žūrijas komisijas jaunā spārna pārstāve, režisore Krista Burāne. „Tas attīstās gan formu, gan telpu ziņā. Ērika Vilsona un Viktora Jansona izrādes ir nozīmīgas arī tāpēc, ka rosina lasīt, padziļināti lasīt, neapmierināties ar tiem virspusējiem priekšstatiem, ko esam ieguvuši reizi gadā noskatoties Skroderdienas. Viņi palīdz ieraudzīt to, kas slēpjas aiz vārdiem. Šī ir viena no festivāla lielajām veiksmēm.”
Foto: Žūrijas priekšsēdētājs Jānis Streičs pasniedz balvu izrādes “Indrāni” režisoram Elmāram Seņkovam. Foto (c) Juris Kmins
