Izstāde dos unikālu iespēju klātienē aplūkot senākās Latvijas teritorijā iespiestās grāmatas no LNB un LU Akadēmiskās bibliotēkas krājumiem. Izstādi atklās LNB direktors Andris Vilks; izstādes viesus ar savu klātbūtni pagodinās arī UNESCO Starptautiskie eksperti (Esko Hakli, Vinstons Tabs, Erlands Koldings Nilsens, Abdelazizs Abids), kas ieradušies Rīgā, lai pārrunātu LNB darbības stratēģiju Gaismas pilī.
Pirms izstādes atklāšanas plkst. 14.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Jaunākās periodikas lasītavā K. Barona ielā 14 norisināsies arī Rīgas pirmās grāmatu spiestuves dibinātājam Nikolajam Mollīnam (1550/1555 - 1625) un viņa laikmetam veltītie lasījumi, lai aktualizētu grāmatizdevēja devumu Latvijas kultūrā. Rīgas pilsētas mākslas vēstures, grāmatu iespiešanas fenomena, pilsētas semiotikas un citus aspektus lasījumu un izstādes apmeklētāji varēs izvērtēt vairāku laikmetu paralēlēs. Ar lasījumiem uzstāsies Dr. phil. Ineta Kivle, Dr. philol. Ināra Klekere, Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu valdes priekšsēdētāja vietnieks Artis Ērglis, Dr. habil. art. Ojārs Spārītis, Dr. hist. Gvido Straube, Dr. hist. Jānis Krēsliņš un Dr. philol. Māra Grudule.
Grāmatu iespiešana Rīgā sākās 1588. gadā - aptuveni 120 gadus pēc Gūtenberga atklājuma. Pēc Rīgas rātes aicinājuma to uzņēmās holandietis Nikolajs Mollīns, kurš ieradās šeit no lielākā Eiropas grāmatniecības centra - Antverpenes. Rīgas un Latvijas kultūrā Mollīna darbība ir ļoti nozīmīga. Būdams poligrāfijas nozares iedibinātājs, 38 gadu laikā viņš izdevis ap 200 iespieddarbu, galvenokārt latīņu un vācu valodās. Daļa no tiem ir grāmatas (vairāki arī apjomā lieli izdevumi), taču vairums - dažādi apsveikuma dzejoļi un citi sīkdarbi. Īpaši izceļama ir 1615. gadā mūsdienu Latvijas teritorijā pirmā latviešu valodā iespiestā grāmata - tā sauktā luterāņu rokasgrāmata, ko sastāda trīs atsevišķi un atšķirīgi noformēti darbi (“Evaņģēliji un epistulas", “Enhiridijs", “Psalmi un garīgas dziesmas").