Grāmatu uzrakstījusi Nora Ikstena, tā tapusi, Ziedonim un Ikstenai sarunās šķetinot dzejnieka domas par viņa bērnību, viņa saknēm, par to, kas viņš ir un kāpēc. Ikstena, kas gandrīz gadu bija dzejnieka medijs, saka: "Man likās — ja Imants grib stāstīt, man ir jāklausās. Vienalga, ko viņš stāstīs un kā." Tā ir grāmata par dzejnieka dzimtu, bērnību un valodas noslēpumu, par laikiem, kad viņi abi — Dievs un dzejnieks — vēl bija mazie bērni.
Noras Ikstenas pierakstītās Imanta Ziedoņa bērnības atmiņas, līdzīgi kā Jaunsudrabiņa "Baltā grāmata" un Brigaderes "Dievs. Daba. Darbs", ir viens no spēcīgākajiem un iedvesmojošākajiem darbiem latviskajā pašapziņā un pašlepnumā.
Inese Zandere saka: "Ziedoņa bērnībā jābūt kaut kādam knifam, kāpēc viņam tik ļoti patīk intelektuāla spēle, izgudrojumi, skaistas un izaicinošas pozas, kāpēc viņam ir tik liels nemiers un tik valdzinošs niķis — tik tīrs medus pašā poda dibenā."
"Es guļu un domāju, kas mēs esam. Kas tu esi pret mani, kas es esmu pret tevi. Cilvēki apkārt, radi. Kas es pats esmu? Kas es esmu, kur esmu sevi ieraudzījis? Šajā skaistajā pasaulē. Par to vien varētu uzrakstīt, ka tu sajēdz, cik pasaule ir skaista, kā tu to saproti, bet neko nevari izdarīt, nevari uzrakstīt. Par to vien varētu uzrakstīt," teicis Imants Ziedonis.
Grāmata ilustrēta ar vairāk nekā 50 fotogrāfijām no Imanta Ziedoņa un viņa ģimenes personīgā arhīva.
Foto: Publicitātes foto
