Ivetu Ratinīku varētu saukt par cilvēku/orķestri – viņa ir dzejniece, literatūras kritiķe, dzejas analīzes speciāliste, latviešu valodas un literatūras skolotāja, visbeidzot – vienkārši krāšņa sieviete, kurai vienmēr ir savs aktīvs viedoklis.
Par visu iepriekš minēto Dace Rukšāne iecerējusi risināt sarunu ar Ivetu. Arī par viņas latgaliskajām saknēm un dzimtu, par nākotnes plāniem, mazliet arī par personisko dzīvi. Un, protams, – par dzejas un prozas stāvokli pašreizējā Latvijā, gan saistībā ar publikas uztveri, gan valsts finansējumu literatūrai.
Iveta Ratinīka ir dzimusi 1978. gadā Rēzeknes rajonā, studējusi literatūrzinātni Rēzeknes augstskolā un LU filoloģijas doktorantūrā.
Kopš 1998. gada viņas dzejas publikācijas un raksti par dzeju atrodami dažādos laikrakstos, tostarp „Kultūras Forumā”, „Dienā”, „Neatkarīgajā Rīta Avīzē”, portālā „Satori” un citur. 2012. gadā Iveta Ratinīka par pirmo dzejas krājumu „Rūgts” nominēta Latvijas Literatūras Gada balvai kategorijā „Spilgtākā debija”. Lasījusi dzejas teorijas un kritikas kursu LU un Literārajā akadēmijā. Pašlaik strādā par latviešu valodas un literatūras skolotāju Āgenskalna Valsts ģimnāzijā.
Pasākumu atbalsta VKKF.
Foto: Iveta Ratinīka. Publicitātes foto
