Visvisādi, lielākoties zaļi, laksti visvisādos laikapstākļos un vietās. Sākot no sūnām, vērmelēm, kritušām lapām līdz noteikti ne vienai vien izgulētai pļaviņai, radot milzīgus, gaišus un izplūdušus margrietiņu un āboliņa tuvplānus. Kaut kas naivi vienkāršs un pozitīvs. Ar to diemžēl nepietiek, lai darbs uzrunātu.
Bet gadās arī pa kādam darbam, kas piesaista aci. Reizēm izpildījuma, reizēm tikai idejas pēc. Piemēram, ziedoša koka (grūti pateikt, kāda) tuvplāns, kas saraibina ziedus par nelieliem punktiņiem, izplūdušiem pleķīšiem. Tīrais impresionisms. Vai arī uz taciņas, caur koku zariem, taisnā leņķī krītošu saules staru spēle. Jauka ir arī kāda miglaini pieputināta ziemas ainava, varbūt tāpēc, ka teju vienīgā bez kādiem zaļumiem.
Neērts ir arī fotogrāfiju praktiskais novietojums zem stikla, varbūt pat ne tik daudz tas, kā neatbilstošas gaismas šādiem apstākļiem, kas brīžam krietni apgrūtina skatītāju.
Tikām pats mākslinieks, kurš ar dabas fotogrāfiju aizraujas jau vairākus gadu desmitus, sarunā sirsnīgi nožēlo, ka ne pa kam neizdodas nobildēt apinīti, tā kā gribētos. Nu mēģina šā un tā, bet šis, lūk, neļaujas. Un papardes neesot labākas, lai cik vizuāli dažādas un interesantas, bet fotogrāfijai nepakļaujas.
Kultūra un māksla » Izstādes
„Atklājums – daba”
Ingrīda Ivane, 21.02.2008. 13:50 | komentāri (4)
Latvijas fotomuzejā nule kā atvērta Mārtiņa Vīlipsona fotogrāfiju izstāde „Atklājums – daba”. Iepazīstoties ar fotogrāfijām, par to māksliniecisko pusi grūti kaut ko teikt. Pareizāk sakot – negribas neko teikt. Lai atturētos runāt par Mākslu, šīs izstādes sakarā, ideju varētu noreducēt uz apzīmējumu – īsts botāniķa sapnis.
