Pjēru Ogistu Renuāru nomoka viņa sievas zaudējums, vecuma radītās sāpes un briesmīgā ziņa, ka viņa dēls Žans ticis ievainots 1. Pasaules karā. Bet tad viņa dzīvē pēkšņi ienāk jaunā meitene Andrē, un gleznotājs ir nerimstošas enerģijas un kūsājoša dzīvesprieka pārpilns. Ar jaunības degsmi un neticamu skaistumu apveltītā meitene Andrē kļūs par gleznotāja pēdējo modeli un viņa jaunības avotu. Kad gleznotāja dēls Žans atgriežas mājās, lai ārstētu karā gūtos ievainojumus, arī viņu apbur meitenes skaistums un viņš iemīlas..
„Renuārs” ir Kannu Kinofestivāla konkursa programmas filma, kas veltīta izcilajam franču gleznotājam un viņa dēlam – vēlāk slavenam franču režisoram Žanam Renuāram. Filmai ir īpašs vizuālais stils, kas imitē Renuāra gleznošanas manieri. Filmas centrā ir jauna sieviete, kura ir gan mūza, gan mīļotā, gan iekāres objekts abiem Renuāriem.
Karš ir ievainojis divus Renuāra dēlus, kas nolemj gleznotāju pastāvīgām ciešanām. Taču nedz viņa sievas nāve, nedz paralizējošā slimība, kas pakāpeniski viņu pārņem savā varā, nespēj Renuāru atturēt no viņa pēdējo lielisko mākslas darbu radīšanas, cēli un varonīgi ejot pretī rūgtajām beigām, apņēmības pilns notvert visu kaisles un iekāres pievilcību, visu dzīves sniegto prieku.
„Filma ļauj pietuvināties divu franču mākslinieku, divu Renuāru, tēva un dēla pasaules izjūtai. Pjēra Ogista Renuāra gleznām piemīt apstādināta mirkļa efekts, bet viņa dēlam Žanam Renuāram bija lemts kļūt par tehnoloģijas brīnuma – kino, tātad kustīgo bilžu klasiķi. Vai tas ir tēva un dēla konflikts, starp kustību un statiku, jeb saules pielieta erotiska vasaras atmiņa. Rudmatainās mūzas veidolu glabā gan tēva gleznas, gan dēla filmas. Tas ir kas vairāk par biogrāfisku kostīmfilmu”, par filmu saka kinokritiķe Daira Āboliņa.
Galvenajās lomās - Michel Bouquet, Christa Theret, Vincent Rottiers.
Foto: Publicitātes foto