Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir unikāla kultūras vērtība, kas šogad jau 25. reizi parādīs latviešu tautas gara spēku un saliedētību. Tieši šī tradīcija ir daļa no Latvijas kultūras kanona, tādēļ 2008. gadā, paralēli iepriekšējo Dziesmu svētku bagātajai programmai, Latvijas Mākslas akadēmija sadarbībā ar UNESCO īstenoja mākslas performanci, kuras rezultātā tapa lielformāta glezna „Lielākais koris pasaulē”.
Darba „Lielākais koris pasaulē” pamatā ir pārliecība, ka kultūra un māksla ir nedalāmas vienības, kas palīdz veidot komunikācijas procesu, kas, tāpat kā dziesma un deja, bieži ir uztverama vieglāk un izteiksmīgāk kā vārdi, nodrošinot tiešāku un paliekošāku saikni. Glezniecība ir viena no komunikatīvajām mākslas metodēm, caur kuru iespējams nodot emocionāli bagātu un piesātinātu vēstījumu par to, cik nozīmīga loma Latvijas kultūrā ir Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem.
Koris dziedāja, un mākslinieki gleznoja – katrs savu redzējumu un sajūtas, līdz kopā tapa 22 metrus gara glezna „Lielākais koris pasaulē”. XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku laikā desmit Latvijas Mākslas akadēmijas studenti – Jānis Dukāts, Kristians Brekte, Dace Gaile, Sandra Muižniece, Ieva Pētersone, Laura Vecmane, Ansis Butnors, Neonilla Medvedeva, Sanda Undzēna un Ansis Brasliņš – kopā ar Akadēmijas rektoru prof. Alekseju Naumovu un prorektoru prof. Kristapu Zariņu radījuši gleznu kā veltījumu unikālajai latviešu tautas tradīcijai – Dziesmu un Deju svētkiem, kas 2003. gadā ieguvuši UNESCO „Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarba” statusu.
Glezniecības performances rezultātā tapušo darbu veido divpadsmit kopā savienotas 1,45 x 1,85 m lielas individuāli radītas gleznas, ar kuru starpniecību katrs no autoriem paudis savu redzējumu un izjūtas par latviešu Dziesmu un Deju svētkiem. Veidojot projekta koncepciju, tā dalībniekiem tika doti vairāki sarežģīti uzdevumi – radīt saliedētību, taču paust individualitāti, radīt kopainu, bet nepazaudēt personisko. Performances laiks bija pietiekami īss, lai katrs no tās dalībniekiem pārbaudītu savas spējas domāt un strādāt ātri, precīzi un intensīvi. Kavējoties atmiņās, kā interesants jāizceļ performances posms, kurā mākslinieki gleznieciski sadarbojās, lai savienotu radītās gleznas vienotā kompozīcijā. Glezniecības performances laikā tās radošais process tika fiksēts video, kas arī papildinās ekspozīciju Turkmenistānā.
Projekta „Lielākais koris pasaulē” mērķis ir ne tikai ilustrēt latviešu Dziesmu un Deju svētku unikalitāti un nozīmīgumu, bet arī ar mākslas starpniecību saglabāt un transformēt to saliedētības un vitalitātes sajūtu, ko katrs no projekta dalībniekiem izjutuši, kopā esot Dziesmu un Deju svētkos.
Kopš tapšanas brīža 2008. gadā, glezniecības performances laikā radītais lielformāta darbs un tā pavadošie foto un video materiāli ceļojuši uz dažādām izstādēm pasaulē – uz UNESCO galveno mītni Parīzē, uz Tokijas Mākslas universitāti Japānā, uz Baltijas Jūras festivālu Zviedrijā, kā arī bijuši apskatāmi Latvijas Krājbankas biroja ēkā tepat Rīgā. Turkmenistānā Latvijas māksla būs aplūkojama līdzās turkmēņu kolēģu veikumam – izstādei, kas klātesošajiem ļaus ielūkoties Turkmenistānas mākslas tradīcijā un veidot dialogu starp abu valstu māksliniekiem.
Projekta „Lielākais koris pasaulē” idejas autori: LMA rektors prof. Aleksejs Naumovs, prorektors prof. Kristaps Zariņš un docente Elīna Ģibiete
Projekta kuratore: LMA docente Elīna Ģibiete
Projekta koordinatores: LMA Ārlietu un izstāžu daļas koordinatores Inese Bauģe un Agnese Bloka
Gleznotāji: Aleksejs Naumovs, Kristaps Zariņš, Jānis Dukāts, Kristians Brekte, Dace Gaile, Sandra Muižniece, Ieva Pētersone, Laura Vecmane, Ansis Butnors, Sanda Undzēna, Ansis Brasliņš, Neonilla Medvedeva
Filmas autore: Lizete Murovska, kameras asistente Linda Riherte
Foto: Publicitātes foto