Filma „Būris”, kuras režisors un scenārija autors ir Ansis Epners, pirmizrādi piedzīvoja 1993. gadā – 20 gadus pēc Alberta Bela tāda paša nosaukuma romāna tapšanas; bija jānomainās valsts iekārtai, lai būra tēmu varētu atklāt arī kino valodā.
Būra tēls aktuāls ne tikai šāda nosaukuma Bela romānā, bet 20. gs. otras puses Latvijas rakstniecībā kopumā: „ Pēc romāna „Bezmiegs” aizliegšanas es apzinājos situāciju, sapratu, ka restes ir ļoti tuvu. Tā dzīve bija sava veida "būris". Līdzko iegāji intelektuālā telpā, tūlīt juti, ka tevi ierobežo, tu tiec saslēgts un tavs garīgais ķermenis tiek veidots kā tāds kvadrāts. Bet tīri fizioloģiski mēs taču dzīvojam ribu būrī, esam ieslēgti sevī un laukā netiekam līdz pat pēdējam elpas vilcienam.” (Alberts Bels sarunā ar Liānu Langu un Guntaru Godiņu, „Latvju Tekst”i, 2013, Nr. 2).
Lai arī politiskā situācija Latvijā piedzīvojusi pārmaiņas, būra tēls joprojām spēj iemiesot šodienas cilvēka pasaules izjūtu. Dzejniece Iveta Ratinīka pat izvēlējusies šo simbolu tetovēt uz sava ķermeņa. Pirms filmas demonstrēšanas dzejniece stāstīs par būra tēlu 20. gs. otrās puses literatūrā un šodien, kā arī ieskicēs Alberta Bela rakstniecības galvenās līnijas būra tēla kontekstā. Skolēniem, kas gatavojas centralizētajam eksāmenam, šī ir iespēja gūt mazāk tradicionālu skatu uz apgūstamo mācību vielu.
Alberts Bels šī gada aprīlī saņēma Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu, rakstnieka daiļrade un sabiedriskā darbība liecina par radošas personības situāciju, izejas vai pielāgošanās meklējumiem padomju stagnācijas gados, kas ir arī RMM izstādes „Smacenis” centrālā tēma. Izstāde skatāma vēl tikai līdz 25. maijam.
Ieejas maksa – Ls 1,50; pensionāriem, studentiem un skolēniem – Ls 1. Papildu informācija: www.rmm.lv
Foto: Dzejniece Iveta Ratinīka. Foto (c) Jānis Indāns
