Koši krāsoto, no liepas koka griezto figūriņu rindas atgādinās par sirsnīgā vilzēnieša personību un spilgto talantu, informē galerijas vadītāja Linda Lūse.
“Kārlis Lūsis (1937–2010) visu mūžu strādājis par mehanizatoru. Parupji veidotas, bet oriģinālas un ļoti vitālas sīkplastikas, laiku īsinādams, ar kabatas nazi sāka griezt 60 gadu vecumā. Visbiežāk – cilvēciņus ar dažādām cepurēm, raksturiem un temperamentu, reizēm ar asprātīgu humoru tēlus paspilgtinot. Darbu augstums mērāms divdesmit trīsdesmit centimetros, bet ir dažas gandrīz metru augstas skulptūras. Būtiska nozīme figūru robusto formu spēlē ir krāsai. Tapēc visi darbi ir rūpīgi izkrāsoti, spilgtās krāsas pastiprinot, darbos lakojot. Kokgriezējam raksturīgais darbīgums un aizrautīgais temperaments iemiesojies mācītāja, mākslinieka, kalpa, pašpuikas, raganas, huntas vadoņa, armijas virsnieka, āksta un citos tēlos. Dažu figūriņu varoņi noskatīti televīzijas seriālos. Krāsojums un konkrētajai profesijai atbilstošas cepures un aksesuāri ļauj nekļūdīgi noteikt formā primitīvo, izgriezto tēlu nodarbošanos un līdz ar to arī rakstura īpašības,” par Kārļa Lūša darbiem saka mākslas zinātnieks Aivars Leitis.
Kārlis Lūsis piedalījies vairākās naivās mākslas darbu izstādēs. Piedzīvojis personālizstādes Alojā, Vilzēnos, Limbažos, Valmierā, Florencē, Vīlandē. Kopā ar sievu – Mariju Lūsi, kas brīvajā laikā raksta dzejoļus un glezno, personālizstāde bijusi arī Rīgā, galerijā Istaba 2005. gadā. Kārļa Lūša darbi atrodas Limbažu rajona novada muzeja, Valmieras muzeja krājumos un privātkolekcijās Dānijā, Igaunijā, Itālijā, Latvijā, Lielbritānijā, Vācijā, ASV.
Izstāde “Krāsainie koka cilvēciņi” galerijā Istaba būs skatāma līdz 13. jūlijam.
Foto: Publicitātes foto
