Viens no pozitīviem secinājumiem, ko var izdarīt pēc publiskās viedokļu apmaiņas par raidījuma “100g kultūras” raidlaiku, ir tāds, ka ievērojams daudzums viedokļa līderu kultūras un citās jomās ir pauduši skaidru uzskatu, ka sabiedriskais medijs, tostarp spēcīga sabiedriskā televīzija, Latvijā ir nepieciešams.
Proti, sabiedriskais medijs ir tāds medijs, kura uzdevums - atšķirībā no komerciālām raidstacijām, kas savu darbību balsta peļņas motīvā - ir stiprināt Latvijas demokrātiju un nacionālo kultūru. Kā norādīts arī topošā Latvijas Sabiedriskā medija koncepcijā, šāda medija mērķi ir gan nacionālās identitātes, valodas, kultūras un sociālās atmiņas stiprināšana, demokrātiskas un saliedētas sabiedrības veidošana, izglītības un zināšanu izplatīšana. Lai īstenotu šos mērķus, sabiedriska medija satura prioritātēm jābūt ziņām un informatīvi dokumentālām programmām, nacionālajai kultūrai, izglītojošām pārraidēm, bērnu un pusaudžu raidījumiem. Domājam, ka mēs visi, kas atbalstām sabiedriskā medija mērķus, esam par minētajām saturiskajām prioritātēm. Tās ir saistošas arī LTV.
Tomēr jautājums ir - kādai jābūt LTV stratēģijai, lai šos mērķus iedzīvinātu? Kā parādīja publiskā diskusija par raidījumu “100g kultūras”, šeit parādās viedokļa atšķirības. No vienas puses, kultūras ļaudis pauž uzskatu, ka pastāv gluži vai iedzimts konflikts starp kvalitāti un kvantitāti. Proti, kvalitatīviem kultūras radījumiem nekad nebūšot liels skatītāju skaits jeb reitings, jo kultūra interesējot nelielu cilvēku skaitu. Klausoties šajā viedoklī, brīžiem sāk šķist, ka būtu jāievieš jauns princips - jo mazāk skatītāju, jo labāks raidījums. Tādēļ LTV valdes pozīcija, ka raidījumam “100g kultūras” ir nepietiekams skatītāju skaits, esot fundamentāli kļūdaina, jo “reitingi nevar būt pašmērķis” sabiedriskajā televīzijā.
Mēs piekrītam tiktāl, ka reitingi nav pašmērķis. Taču reitingi ir līdzeklis kvalitatīvas informācijas telpas veidošanā. Proti, lai medijs patiešām būtu sabiedrisks un spētu attaisnot nodokļu maksātāju naudas izmantošanu, tam ir jābūt sabiedrībai interesantam un vērtīgam. Sabiedriskajam medijam ir jābūt viedokļa līderim, vadošam medijam valstī - tikai tādā veidā tas varēs pildīs savus uzdevumus. Kā liecina labāko Eiropas sabiedrisko mediju, tostarp Somijas pieredze - kvalitāte un auditorijas skaits, kas Somijas gadījumā tuvojas 75% sasniegto cilvēku ikdienā, nav pretrunā. Protams, te ir jautājums par finansējumu, bet ne tikai. Ja tiek piedāvātas spēcīgas un interesantas programmas, cilvēki tās skatās, jo lielākā daļa ir nogurusi no nemitīgā tukšas un bezjēdzīgas izklaides spiediena, kas ir komerciālo mediju “maize”.
Latvieši ir kultūras tauta, kultūra mums ir patiešām svarīga. Saskaņā ar kultūras patēriņa pētījumiem, kultūra Latvijā interesē vidēji 60% līdz 70% cilvēku (pētījuma “Kultūras patēriņš Latvijā” dati). Mēs redzam, ka Dziesmu un deju svētki, Latvijas Nacionālā opera, Rundāles pils, Muzeju nakts, Jaunais Rīgas teātris - tās ir institūcijas un notikumi, kas piesaista lielu cilvēku uzmanību, spēj aizraut un ieinteresēt, un diez vai kāds tiem pārmetīs zemu kvalitāti. Protams, ir arī jomas - dzeja, laikmetīgā akadēmiskā mūzika, arheoloģija u.c. -, kas interesē pavisam mazu cilvēku skaitu. Tomēr kopumā Latvijā kultūras raidījumiem televīzijā (tāpat arī radio un internetā) ir nopietnas auditorijas potenciāls un, piedāvājot patiešām aizraujošu produktu, mūsuprāt, ir iespējams piesaistīt vairāk nekā, teiksim, 20 vai 30 tūkstošus cilvēku, kas ir bijusi vidējā “100g kultūras” auditorija.
Lai nebūtu pārpratumu - mums personiski patīk raidījums “100g kultūras”. Mēs paši to mēdzam skatīties, un tam neapšaubāmi ir savas kvalitātes. Viesi nereti ir interesanti, un sižetiem ir savs šarms. Tomēr - lai raidījums atbilstu “prime-time” jeb skatītākajam ētera laikam, tam ir jāspēj uzrunāt plašāka auditorija. Tādēļ esam lūguši raidījuma “100 grami kultūras” komandu nākt klajā ar idejām jaunam raidījumam, kas būtu dinamiskāks un uzrunātu plašāku auditoriju, atstātu spilgtu iespaidu uz kultūras procesiem Latvijā. Ja būs labas idejas, esam gatavi tajās ieguldīt, lai jau no rudens LTV būtu redzams spēcīgs kultūras raidījums, par kuru sabiedrība runā ikdienā, ne tikai mirkļos, kad ir sajusts kāds “apdraudējums”.
Līdz tam esam raduši kompromisu, ka raidījums “100g kultūras” no 3. jūnija būs redzams skatītākajā ētera laikā plkst. 20 LTV7 kanālā ar atkārtojumu LTV1 plkst. 23.15. Tāpat tas ir atrodams www.ltv.lv mājaslapā. Saprotam, ka kultūras cilvēkus šāds risinājums apmierina. Mēs pateicamies ikvienam skatītājam, kas pauda aktīvu atbalstu kultūrai LTV, un esam to ņēmuši vērā.
Kultūras raidījumiem LTV ir jāattīstās un ir pilnīgi skaidrs, ka kultūra ir viena no sabiedriskā medija satura prioritātēm. Nākamgad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, kas nozīmē plašāku uzmanību kultūrai un labas iespējas kultūras raidījumiem televīzijā (starp citu, no rudens sezonas LTV būs redzams īpašs raidījums, ka veltīts kultūras galvaspilsētas notikumiem). Mēs sagaidām interesantu un dinamisku piedāvājumu jaunam raidījumam no “100g kultūras” veidotājiem, kā arī esam gatavi turpmākai sadarbībai ar kultūras cilvēku organizācijām, lai LTV kultūras piedāvājumu attīstītu un paplašinātu, radot plašākam cilvēku lokam interesantus un aizraujošus raidījumus.
Mēs gribētu vēlreiz pateikties cilvēkiem, kas pauda savu viedokli par kultūras lomu sabiedriskajā televīzijā un arī par sabiedriskā medija uzdevumiem kopumā! Arī mums, pagaidām vēl jaunajai LTV valdei, bija svarīgi saklausīt šos viedokļus. Esam gatavi turpmākam darbam un dialogam ar sabiedrības pārstāvjiem.
Ivars Belte, Sergejs Ņesterovs, Māris Skujiņš, Latvijas Televīzijas (LTV) valdes locekļi