Vispirms par ieročiem. Skotu vīrieši, iespējams, nebūtu tik apbēdināti, ja viņu rīcībā jau 13.gadsimtā būtu bijuši amerikāņa Semjuela Kolta (Samuel Colt) 1836.gada 25.februārī patentētie sešu patronu revolveri. Pirmo reizi tie tika plaši izmantoti ASV – Meksikas karā, kurš beidzās ar jeņķu uzvaru. Gadsimta beigās ar Kolta izstrādāto šedevru, revolveri “Miera nesējs” (Peacemaker) bija apbruņota jau visa ASV armija. Ļoti iespējams, ka Semjuela Kolta sešu šāvienu izgudrojumiem bija kāda saistība ar to, ka viņam bija seši brāļi un māsas.
1932.gada 27.februārī anglis Džeimss Čedviks (James Chadwick) atklāja neitronu – atoma neitrālo elementārdaļiņu. Par šo atklājumu Čedviks saņēma Karaliskās biedrības medaļu un Nobela prēmiju. Tas bija liels solis pretim atombumbas izgudrošanai. Vienu no tām uzsprindzināja 1954.gada 1.martā Bikini atolā. Šeit amerikāņi izmēģināja 15 megatonnas jaudīgu ūdeņraža bumbu. Sprādziena rezultātā pasaule zaudēja dažus japāņu jūrniekus un ieguva nosaukumu pludmales tērpam, kuru sievietes nēsāja jau vismaz trīs tūkstošgades. Niecīgos apģērba gabalus, kurus romieši attēloja sienu gleznojumos un senie grieķi zīmēja uz amforām, turpmāk dēvēja par bikini.
Daudz neveiksmīgāks amerikāņiem bija kāds cits sprādziens. Tas nogranda 1993.gada 26.februārī Ņujorkā, kad musulmaņu fundamentālisti pirmo reizi spridzināja bēdīgi slavenos Dvīņu torņus. Teroristu plāns bija diezgan vienkāršs – ar 500 kilogramu trotila palīdzību sašķiebt vienu torni tā, lai tas uzgāztos otram. Sprādziena rezultāts bija ļoti neveiksmīgs abām pusēm, jo, kaut arī dzīvību zaudēja vairāki cilvēki, torņi nesabruka un uzbrukuma organizētājs Jusufs (Yousef) saņēma 240 gadu ilgu cietumsodu.
Ja Dvīņu torņiem bija vajadzīgi divi mēģinājumi, lai tos sagrautu, tad kāda cita torņa saglabāšanai nācās veltīt daudz vairāk pūļu. 1964.gada 27.februārī Itālijas valdība sāka pieņemt priekšlikumus Pizas torņa glābšanai. Jāatzīst, ka slavenais tornis nedarīja godu itāļu celtniekiem, kuri to bija būvējuši 200 gadus un rezultātā ieguvuši diezgan šķību būvi, kura pie tam vēl turpināja pamazām svērties uz vienu pusi. Citzemju iedzīvotāju vēlme aplūkot šo itāļu inženierbūves šedevru padarīja Pizas torni par vienu no populārākajiem tūrisma objektiem Itālijā. Lai novērstu torņa sabrukšanu, itāļu inženieriem vaiga sviedros nācās strādāt 35 gadus.
Kolta revolveri, bikini, teroristi un Pizas tornis. To visu mēs esam redzējuši televīzijā. Bet tas mums būtu gājis secen, ja vien 1928.gada 25.februārī ASV Federālā radio komisija nebūtu piešķīrusi pirmo televīzijas raidīšnas licenci cilvēces vēsturē. To saņēma Čārlza Frensisa Dženkinsa Laboratorija (Charles Francis Jenkins Laboratories). Čārlzs Dženkins televīzijas patentu bija ieguvis jau 1925.gadā, 33 gadus pēc liktenīgajām 1892.gada derībām, kuras Čārlzs noslēdza ar draugiem, apgalvodams, ka parādīs viņiem piecus soļojošus zirgus, kuriem visiem kājas vienlaikus būs gaisā. Tālrādes attīstība nebija viegla - no auļojošu zirgu līdz prezidenta Hārdinga attēla pārraidīšanai pagāja 31 gads.
1928.gada 2.jūlijā sāka darbu pirmā pasaules televīzija ar diezgan dīvaino nosaukumu “W3XK”. Tā raidīja piecas naktis nedēļā vairāku gadu garumā. 1928.gada beigās ASV teritorijā darbojās 18 telvīzijas stacijas un Dženkinsa korporācija bija spējusi pārdot vairākus tūkstošus televizoru. Ar 15 cm lielajiem ekrāniem aprīkoto aparātu cena svārstījās no 85 līdz 135 dolāriem. Jāatzīmē, ka televīzijas ieviešana nebija vienīgais Dženkinsa panākums, viņš kopumā saņēma ap 400 dažādu patentu. Līdzās televīzijai Čārlzs Dženkins, piemēram, izgudroja kartona piena paku un iedomājās pārvietot automobīļa motoru no tā pakaļgala uz priekšgalu.