Viesizrāžu repertuārā iekļautas divas no jaunākajām teātra pirmizrādēm – Ingmāra Bergmana „Rudens Sonāte” un Rodiona Ovčiņņikova „Laimīgu Jauno gadu!” „Sovremeņņik” mākslinieciskā vadītāja Gaļina Volčeka uzskata, ka šie iestudējumi ļauj izprast virzību teātra attīstībā, tā centienus noteikt vektoru mākslinieciskajā izaugsmē, saklausīt kolektīva pilsonisko un radošo izteiksmi.
„Rudens sonāte” ir tapusi Gaļinas Volčekas 2008. gadā uzsāktā eksperimenta rezultātā. „Sovremeņņik” atvēra savas durvis jaunajiem režisoriem, uzaicinot vairākus cilvēkus piedalīties projektā „Pieredzes”. Jekaterina Polovceva, tobrīd Sergeja Ženovača režijas kursa studente, bija viena no četriem cilvēkiem, kurus teātris izraudzījās minētajam eksperimentam. Tas bija sarežģīts ceļš: no etīdēm līdz mazbudžeta izrādei, pēc tam jau kā repertuāra izrāde uz mazās skatuves, un visbeidzot, pēc četriem gadiem, 2012. gadā notika iestudējuma pirmizrāde ar teātra vadošajiem aktieriem uz „Sovremeņņik” lielās skatuves. Galvenās lomas izrādē „Rudens sonāte” atvēlētas Marinai Ņejolovai un Aļonai Babenko.
Stāstam par sarežģītām un ārkārtīgi sāpīgām attiecībām starp māti un meitu, kas visiem labi zināms pateicoties slavenajai filmai, režisore un aktieri piemeklējuši paši savus „mūķīzerus”. Šajās savstarpējās attiecībās viņi cenšas uzbūvēt drāmu caur skumjo un smieklīgo, bieži izmantojot asas un groteskas formas.
Kopā ar Jekaterinu Polovcevu izrādi veidojuši arī labi pazīstamais scenogrāfs Emīls Kapelušs un gaismu mākslinieks Gļebs Filštinskis, kuri uzaicināti no Pēterburgas, kā arī kostīmu māksliniece Viktorija Sevrjukova.
Otra izrāde ir „Laimīgu jauno gadu!” . Arī šis iestudējums dzima kā eksperiments, bet jau citāds. Tā ideja radās divu brīnišķīgu aktieru – Sergeja Garmaša un Leonīda Jarmoļņika – draudzīgas radošās sadarbības rezultātā. Viņi bija ne reizi vien tikušies, strādājot kopā kino, un, iespējams, tieši kaut kur uzņemšanas laukumā abi nolēma plecu pie pleca nospēlēt lomas arī teātrī. Šim duetam pievienojās trešais cilvēks – dramaturgs un režisors Rodions Ovčiņņikovs.
Neiedomājamā skatītāju sajūsma, kas pavadījusi šo izrādi jau kopš tās pirmizrādes 2010. gada nogalē, liecina par to, ka mūsdienu cilvēkam ir ļoti svarīgi, lai no skatuves ar viņu runātu par šodien notiekošo. Turklāt bez pamācībām un norādījumiem. Divi bijušie kursabiedri, divi populāri aktieri, divi dažādi modeļi attieksmei pret dzīvi, – liktenis viņus saved kopā ekstremālā situācijā tieši Jaungada naktī.
Gan Sergejam Garmašam, gan Leonīdam Jarmoļņikam (šī ir viņa atgriešanās uz skatuves pēc aiziešanas no teātra Tagankā deviņdesmito gadu sākumā) šī izrāde nozīmē daudz vairāk nekā vienkārši platformu spīdošai saspēlei. Viņi abi kļuva par īstiem dramaturga un režisora līdzautoriem. Luga „Vairākus stāvus augšup” mēģinājumu laikā piedzīvoja kardinālas izmaiņas. Daudz no tā, ko ieraudzīs un izdzirdēs skatītājs, ir tieši aktieru ieviests. Šis darbs viņiem pavērās arī kā iespēja pavēstīt publikai to svarīgo, kas patiesi uzrunā cilvēku, kurš jūt savu atbildību pret tagadni un nākotni.
Izrādes veidošanā iesaistījušies arī scenogrāfs Aleksandrs Borovskis, kostīmu māksliniece Oksana Jarmoļņika un komponists Grigorijs Goberņiks. Pēc Leonīda Jarmoļņika iniciatīvas izrādes fonogrammas ierakstā piedalījušies Jurijs Bašmets, Igors Butmans, Deniss Macujevs.
Desmit gadu laikā, kas pagājuši kopš iepriekšējām teātra viesizrādēm Rīgā, „Sovremeņņik” nogājis garu ceļu, iestudējis daudz interesantu izrāžu. Atklājot šīs viesizrādes, teātris patiesi cer, ka nākotnē tam izdosies tikties ar Rīgas skatītājiem daudz biežāk. Tas ļautu parādīt nozīmīgu daļu no beidzamajos gados paveiktā.