Radot Līgo svētku noskaņu, pilsētā izvietota nu jau ierastā pilsētvides izstāde. Svētku apsveikumu veido vēsturisko pastkartīšu sērija, kurās attēlotas Līgo svinības, atgādinot par tradīciju - svētku svinēšanu Rīgā. Pilsētvides izstāde tapusi sadarbībā ar Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju. Svētku pastkartes, tajā skaitā arī pazīstamo mākslinieku Indriķa Zeberiņa (1882-1969) un Aleksandra Apsīša (1880-1963) darbi izvietoti pilsētā lielformāta un reklāmas stendos, uz ēku fasādēm, pieturvietās, kā arī uz ceļu un tiltu pārvadiem.
Rīgas ielās, parkos un laukumos izvietotas arī karoglentes, kuru dizainā, kā to raksturo autors, mākslinieks Andrejs Broks: „Ir izmantoti tradicionālie latvju rakstu motīvi, kas sevī ietver saules tēlu Jāņu mitoloģiskajās zīmēs. Karoglentes interpretētas krāsu noskaņās, kas raksturīgas šo gadskārtas svinamo dienu laikam dabā, un kas apliecina dzīvotprieku un dabas pilnbrieda kulmināciju. Tas simboliski izteikts trīs kompozīcijās „Dienas saule”, kas atspoguļo vasaras vidus dabas pilnbriedu, „Nakts saule”, kas pauž Jāņu nakts noskaņas un „Rudzupuķu saule”, kuras vadmotīvs ir šī pilnbrieda romantiskās noskaņas cilvēciskajās emocijās.”
Tā kā Rīga šogad sagaidīs arī XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku dalībniekus, tad Līgo svētku noformējums idejiski savienots arī ar šo svētku rotājumu pilsētā. Tie ir vides objekti: mākslinieka Ivara Mailīša veidotā „Sidraba birzs”, mākslinieka Visvalža Asara radītie – „Skaņu koks”, „Skaņu lentes”, „Rīgas vainags”, „Līgo vainags” un „Lielais svētku vainags”, mākslinieka Ģirta Kalniņa izdomātais „Svētku kuģis” un mākslinieces Gunas Pogas darbs „Ganu ceļš”. Vides objektu un arī karoglentu grafiskajos dizainos izmantots dziesmu un deju svētku vizuālais simbols – kopiedziedātais skaņu vijums vainagā.