Anna Rancāne tiek dēvēta par mūsdienu Latgales labāko liriķi. Runājot par sevi, Anna saka: „Pirmām kārtām izjūtu sevi kā latgalieti, kā cilvēku, kas nu jau vairāk nekā pusmūžu, šķiet, nodzīvojusi, meklējusi divas lietas: mājas un Dievu, varētu teikt – harmoniju, pat varbūt ideālu, (..) ir nepārtraukti tāda tiekšanās radīt harmoniju ap sevi, bet tajā pašā laikā tas gandrīz ir neiespējami.” Dzejnieces dzīves moto ir teiciens „Ora et labora”, kas nozīmē „lūdzies un strādā”.
Anna Rancāne dzimusi 1959. gada 12. jūnijā Ludzas rajona Miglinieku pagasta Liuzinīkos. Dzejoļus publicē kopš 1975. gada. Ir vairāku dzejoļu krājumu autore: „Lūgšana mājai” (1982), „Piektdiena” (1986), „Advente” (1991), „Aizlūgums” (1997), „Svētdiena” (2001), „Zīmes” (2005). Pēc Annas Rancānes scenārija, izmantojot Jāņa Klīdzēja stāsta „Zalta kristeņš” motīvus, 2011. gadā tika uzņemta filma „Latgolys laikadečs” (režisors Edgars Blinovs). Anna Rancāne saņēmusi Veidenbauma prēmiju (1996), Aspazijas prēmiju (1999) un Preses nama balvu (2001).
2012. gadā klajā nāca dzejnieces septītais dzejoļu krājums „Pylni kārmani dabasu. Bezdelīgu pasts”, kurā ievietoti latgaliešu rakstu valodā un latviešu literārajā valodā rakstīti simts dzejoļi.
„Latgaliešu dzeja ir kā balss no citiem laikiem, citā valodā, kas ne visiem mūsdienās saprotama, ne visiem viegli uztverama un dvēseli atveroša. Bet latgaliešu valoda ir tepat mums blakus, latgaliešu valoda ir dzīva, Annas Rancānes dzejā jau nu noteikti IR. Un tiek iekustinātas smalkās dvēseles dimensijas, ir sadzirdama, sajūtama un saredzama mīlestība pret šo zemi, Latviju, pret Dievu un debesīm, kurās peld balti mākoņi...” saka dzejniece Ērika Bērziņa.
Par Latgali, latgaliešiem un latgaliešu dzeju tūlīt pēc Jāņiem sarunu risinās īstenas latgalietes Anna Rancāne un Anna Egliena.
Pasākumu atbalsta VKKF.
