Starptautiska laikmetīgās mākslas izstāde „Vasaras lasījumi” ir mākslas darbi, kurus vieno centieni notvert fikcijas un dokumentalitātes izpausmes, nospraust vai nojaukt robežas starp izdomājumu un īstenību. Tas ir pētījums par laikmetīgās mākslas mijiedarbību ar literatūru, teātri un kino. Izstādes darbi kopā veido tādu kā „vasaras literatūras sarakstu”, tā izstādes koncepciju skaidro tās kurators Ķēstutis Kuizins (Lietuva). Jāpiebilst, ka Kuizins ir Viļņas Laikmetīgās mākslas centra CAC vadītājs. Šogad izstādē piedalās 17 mākslinieki no desmit valstīm. Izstāde eksponēta Cēsu alus brūzī un pilsētvidē.
Izstādes “Karlīna Vītoliņa. portreti” teju septiņdesmit melnbalti lielformāta portreti, kas skatāmi kādreizējās Cēsu Tipogrāfijas ražošanas zālē, visizteiksmīgāk ilustrēs Karlīnas pārliecību, ka fotogrāfijā būtiskākais ir mirkļa šķietamā atspoguļošana un fokusēšanās uz esību konkrētajā laikā un telpā. Karlīna Vītoliņa (1982) Latvijas foto ainā ir vēl nosacīta jaunpienācēja. Lai arī viņas uzņemtie attēli bieži publicēti vietējos stila žurnālos, bet pirmā personālizstāde vienmēr satur intrigu, kuru tik patīkami izzināt. Izstādes kuratore ir Daiga Rudzāte.
Izstāde „Bezdibenis. Visvaldis Ziediņš” Cēsu izstāžu namā skatītājus iepazīstinās ar iepriekš vēl neeksponētiem mākslinieka darbiem – īpašu uzmanību pievēršot darbiem uz papīra un dabas materiālu studijām.
„Patiešām bezdibenis! Labsajūta! Dzīvība! Kas tik no šī bezdibeņa neiznirst? Gan Aleksandrs no Maķedonijas, gan Aristotelis… gan tirāni, gan pravieši, gan… Patiešām neizmērojams bezdibenis!” Šāds paraksts atrodams uz vienas no Visvalža Ziediņa 1974. gada zīmējumu sērijas lapām, kas spēlējas ap sievietes klēpi. Te tas atveras kā ainava, te – sarūk savā fizioloģiskajā konkrētībā. Ap šo pašu laiku viņš rada darbus, kuros arī falli lien laukā no zemes līdzīgi kā sēnes. Izstādes darbos seksualitāte ir kā dabas sastāvdaļa un tās metafora.
Visas festivāla izstādes būs skatāmas līdz 31.jūlijam.
29. jūlijā pl. 17:00 Cēsu pils klētī būs skatāms Latvijas Nacionālā teātra iestudējums – Daniila Harmsa “Vecene”. Ņemot vērā skatītāju lielo interesi, festivāls izziņojis papildizrādi šim iestudējumam - un tā notiks 30. jūnijā 14:00.
Savukārt 30. jūnijā pl.22:00 Cēsu pils pagalmā tiks atklāta Valentīnas Freimanes britu kino klasikas izlase, izrādot V. Freimanes ievadlekciju un režisora Aleksandra Kordas vēsturisko komēdiju “Henrija VIII privātā dzīve”, kas stāsta par karaļa Henrija VIII valdīšanu un viņa daudzajām laulībām. Filmai bija lieli starptautiski panākumi, kas padarīja ungāru Aleksandru Kordu par sava laika vadošo britu režisoru, bet titullomas tēlotāju Čārlzu Loutonu – par pirmā lieluma zvaigzni.
29. jūnijā pl. 20.00 Festivāla zālē Cēsu sporta kompleksā notiks koncerts “Ksenija Sidorova un Sinfonietta Rīga”. Koncertā dzirdēsim Londonās dzīvojošās Latvijas akordeona spēles virtuozes Ksenijas Sidorovas emocionāli aizraujošo spēli, bet šī Sinfonietta Rīga jaunā koncertprogramma, kas tapusi par godu Cēsu mākslas festivālam, dos iespēja novērtēt arī plaukstošo diriģēšanas talantu Jāni Liepiņu. Jaunais maestro ar Sinfonietta Rīga jau agrāk sadarbojies, taču šī būs viņa pilnā pilnmetrāžas programma. Pēc koncerta notiks Ksenijas Sidorovas solo diska "Fairy Tale" prezentācija.
30. jūnijā pl. 17.00 Cēsu pils parka brīvdabas estrādē notiks koncerts “Raimonds Pauls un itāļu kinomūzika”. Koncertā ar pašu autoru pie klavierēm skanēs vairākas Paula dziesmas, kas sekmīgi iemiesojušās Latvijas Nacionālās operas solistes Ilonas Bageles un jaunā dziedātāja Daumanta Kalniņa balsīs. Paula smeldzīgā melodija no TV seriāla “Ilgais ceļš kāpās” idejiski savienos koncerta otro daļu ar pirmo, kurā skanēs Nino Rotas kinomelodijas.
Foto: Cēsu mākslas festivāla atklāšana. Foto (c) Anete Rūķe
