Apzinoties pagātni mēs kļūstam gudrāki nākotnei. Latvijas glezniecība. Vai un kā tā mainās? Kas saglabājas? Kas ir raksturīgākās iezīmes?
Biedrības Latvijas Mākslinieku savienība galerijas izstādi ievada Jāzepa Pīgožņa trīs ainavu gleznojumi, kas vizuāli ir ļoti atšķirīgi: tumši smagnējais Negaiss virs Daugavas (kartons/ eļļa, 1991), spilgti krāsainā Gaismas spēle (audekls/ eļļa, 1981) un pastelīgi niansētos toņos gleznotais Ezera līcis (audekls/ eļļa, 1963). Šie darbi uzrāda ne tikai mākslinieka atšķirīgos meklējumus, bet arī Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) muzeja glezniecības kolekcijas dažādos aspektus, kuri reprezentē laika posmu no 20. gadsimta 60. gadiem līdz 1991. gadam. Izstāde uzjunda domas par daudzveidīgajiem rokrakstiem, meklējumiem, mākslinieka statusu un vēsturisko kontekstu, kad darbus no izstādēm un māksliniekiem iepirka LPSR Mākslas fonds, veidojot kolekciju, kas tagad ir LMS muzeja krājums.
Leonīda Āriņa daudzskaitlīgais mākslas darbu eksponējums ir kā izstādes vizuālais un garīgais centrs. Viņa gleznas ar atšķirīgo kompozīcijas izjūtu, kas aizgūta no postimpresionistiem, un kontrastējošie krāstoņi ar franču fovisma ietekmi ir kā savdabīgi dialoga uzturētāji ar citiem mākslas darbiem, kuru oriģinālā un atšķirīgā mākslas valodas stilistika tomēr rada vienojošu koptoni – latviešu nacionālo glezniecību. Vizuālā realitāte un tās motīvi – ainava, klusā daba, cilvēku figūras un krāsu pašvērtība kā glezniecības pamats no niansētiem toņiem Imanta Vecozola dabos līdz emocionālai triepiena atraisītībai Induļa Zariņa glezniecībā, ir izstādes raksturlielumi. Tie, savukārt, rosina domas, vērojot Imanta Vecozola, Ivara Heinrihsona, Jāzepa Pīgožņa, Birutas Delles, Ilzes Strekāvinas, Ivara Muižuļa darbus, kuri vedina salīdzināt autoru toreizējo sniegumu ar viņu radošo darbību mūsdienās, norāda Mag. Art. Baiba Guste.
Izstāde ikvienam skatītājam sniegs atšķirīgus iespaidus un izjūtas, jo tajā būs gan atkalredzēšanās prieks, gan izvērtējošs pārbaudījums, gan iespēja pirmo reizi ieraudzīt mūsdienu klasiķu sniegumu, jo vairāki no izstādē apskatāmajiem mākslas darbiem nav publikai rādīti vairāk kā 20 gadus.
Mēdz teikt, ka laiks visu noliek savās vietās. Šī izstāde sniedz iespēju dažus aspektus Latvijas glezniecībā novērtēt ar šodienas skatījumu, un tie noteikti bagātinās mūsu pieredzi un radīs jaunas atziņas.
Latvijas Mākslinieku savienības galerija atrodas 11. novembra krastmalā 35, Rīgā. Darba laiks: O, T, C, P, S 12.00 – 17.00.
Foto: Publicitātes foto