Izstādes vēstījums tiek saistīts ar cilvēku kā būtni un viņa iekšējo pasaules filozofiju, centrā nostatot attiecības un vērtības, kas raksturo laikmeta domāšanu. Tieši tādēļ māksliniece uzbur vīziju par mūžīgi mainīgo ap cilvēku, par katras lietas un notikuma netiešu atsaukšanos uz prātu un sirdi.
Agate Apkalne par savu virsuzdevumu ir izvirzījusi psiholoģisku vēstījumu, bet vēstījuma pamatvērtība – cilvēks tiek tēlots iekšēja dialoga un pārdzīvojuma brīdī, brīdī, kad viņš nav sabiedrības daļa, bet gan savā emociju pasaulē esošs. Šī iemesla dēļ starp skatītāju un darbu tēliem nerodas saikne, tēlu pasaule tiek atklāta, pievēršot uzmanību kustībai, grimasēm un acu skatienam, kuru cēlonis ir sirds un apziņas attiecības.
Mākslinieces izteiksmes veids ir reālistisks, tas paliek kā mākslinieces pozīcija. Bet tieši reālistiskā forma un kompozīcijas skaidrība ir tā, kas pasvītro darbu idejisko pusi. Darbi tiek apvīti ar nereālistisku dūmakainību, bet reālisms paliek kā tieša vizuālās realitātes imitācija, kas savukārt raksturo mākslinieces pasaules izjūtu.
