Izstādē apskatāmas dažādos laikos tapušas vizuālas liecības par Tukumu, cenšoties parādīt katram laikam svarīgākos pilsētas tēla reprezentācijas veidus. Tajā būs apskatāmas līdz 20. gs. tapušu zīmējumu reprodukcijas, 19. gs. beigu – 20. gs. sākuma pastkartes, kā arī saldumu iepakojumi, nozīmītes, piespraudes, vimpeļi un medaļas no 20. gs. sākuma līdz 21. gs. Improvizētā kinozālē būs skatāma īpaši izstādei veidota filma no Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīva materiāliem “Tukums kinohronikās. 1944. - 1992”.
Izstāde strukturēta vairākās daļās, kuras ataino dažādos laika posmos pieejamos un aktuālos vizuālos medijus. 18. gadsimtā un 19. gs. vidū pilsēta attēlota zīmējumos, gravīrās, akvareļos, kuru pieejamība plašai publikai bija ierobežota. Līdz ar fotogrāfijas rašanos un tās plašo izmantojumu pastkaršu ražošanā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, būtiski pieauga Tukuma vizuālās liecības. Fotopastkartes dokumentē ne tikai konkrētā laika moderno un plaši izplatīto saziņas veidu, bet arī sen zudušas ēkas un kvartālus.
20. gadsimta otrajā pusē tapušās kinohronikas ataino notikumus no pilsētas dzīves sākot ar 1944. gada vasaru un beidzot ar reģistrēšanos Latvijas Republikas pasu saņemšanai 1992. gadā. Kinožurnālos „Padomju Latvija” fiksēti gan tādi Tukuma uzņēmumi kā Jāņa Krieva podniecība, dārzniecība, mēbeļu rūpnīca, gan tādi sabiedriski politiski notikumi, kā pieminekļa uzstādīšana V. I. Ļeņinam, gan arī sporta sacīkstes.
Kā eksistējošs, bet nesasniedzams tēls Tukums parādās latviešu avangarda kinoklasikā – filmā “Ceļojums uz Tukumu”, ko uzņēmis Andrejs Ēķis.
Mūsdienās vienu no pirmajiem konkrētu vietu vizuālajiem iespaidiem veido Google satelītuzņēmumu vai ielas skatu apskate, ļaujot izvēlēto vietu apmeklēt jebkurā interneta pieejas punktā.
“Vizualizējot Tukumu” ir izstāde, kas veltīta Tukuma vecpilsētai. Tā ir vēsturiskā daļa pilsētvidē skatāmajiem, mazpilsētas dzīvi komentējošiem mākslas darbiem “Tukuma piezīmes”.
Izstāde atvērta no 20. jūlija līdz 8. septembrim.