44% aptaujāto Dziesmu un deju svētku norisei sekojuši līdzi tikai masu medijos. Salīdzinoši biežāk šādi svētku pasākumiem līdzi sekojuši iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 55 gadiem, latvieši, lauku teritoriju iedzīvotāji, ģimenē galvenokārt latviešu valodā runājošie.
12% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem svētkus apmeklējuši klātienē.
44% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju par svētkiem nav interesējušies. To vidū salīdzinoši biežāk bija cittautieši, Rīgas iedzīvotāji, ģimenē galvenokārt citā valodā runājošie, kā arī iedzīvotāji ar vidējo izglītību.
Iedzīvotājiem, kuri sekoja līdzi Dziesmu un deju svētkiem, tika lūgts novērtēt Dziesmu un deju svētku pasākumus 10 punktu skalā, kur 1 nozīmē „ļoti vāji” un 10 nozīmē „izcili”. Kopumā Dziesmu un deju svētku pasākumi novērtēti labi – vidējais vērtējums 8,2 punkti.
Absolūtais vairākums (90%) Dziesmu un deju svētkiem līdzi sekojušo Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju svētku pasākumiem kopumā snieguši labu vērtējumu (7 punkti un vairāk), turklāt 43% atzinuši, ka svētku pasākumi bija ļoti labi vai izcili (9-10).
Vidēju vērtējumu (5-6 punkti) Dziesmu un deju svētku pasākumiem snieguši 10% aptaujāto. Drīzāk vāju vērtējumu (1-4 punkti) Dziesmu un deju svētku pasākumiem snieguši vien 0,5% respondentu.
32% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju plāno apmeklēt nākamos vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkus 2018. gadā. 46% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju norādījuši, ka neplāno apmeklēt nākamos vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkus. Tikmēr 22% aptaujāto nav skaidras atbildes uz šo jautājumu.
Aptauja notikusi no 9. līdz 11. jūlijam, aptaujājot 800 Latvijas ekonomiski aktīvos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.
Foto: Dziesmu un deju svētku gājiens. Publicitātes foto
