Gleznu cikls paver durvis ārpus Rīgas uz citu Latvijas daļu. Daugavpils ir Latvijas lielpilsēta, kas ir fiziski un psiholoģiski atstāta novārtā. Ir parādījies Rotko centrs, tomēr pensionāru demogrāfiskā slodze turpina veidot Daugavpils neatrisināmo stagnācijas daļu.
„Mērķis bija un ir uztvert un parādīt to Daugavpili, kas zināma man, kā godinājumu par omas vēl esošo dzīvi vai piemiņu tās beigām. Omas nāves un dzīves atveidojumi ir nesaraujami saistīti ne tikai ar gleznās redzamajiem motīviem, bet arī ar Daugavpils socioloģiskajiem, kulturālajiem un reliģiskajiem slāņiem,” stāsta topošā gleznotāja Mētra Saberova. Šis gleznu cikls ir mēģinājums likt izjust to bezizejas sajūtu, kas piemeklēja autori no agras bērnības, ikreiz esot spiestai uzturēties Daugavpilī. Paralēli un reizē ar šo izmisumu gleznās neizbēgami iekļaujas un izvēršas uz āru skatījums uz paaudžu atšķirību, Padomju laiku estētiskās vērtības saglabāšanās un pārinterpretācija, kā arī Latgales katolisma bēru tradīcijas. Gleznu cikls ir veids, kā pārvērst gadiem ilgi uzkrāto nepatiku, atsvešinājumu un nostaļģiju, uzsver autore.
Izstāde būs skatāma no 2. līdz 31. augustam alus bārā AleHouse, Lāčplēša ielā 12, Rīgā.