Latvijas Dejas padome ir Kultūras ministrijas (KM) konsultatīva institūcija, kuras mērķis ir koordinēt sadarbību nozares attīstības stratēģiskajos jautājumos, nodrošināt informācijas apmaiņu starp valsts institūcijām, nevalstisko sektoru un nozares profesionāļiem. Šogad sadarbība jau tiek īstenota, dejas nozares pārstāvjiem piedaloties nozīmīgākā valsts kultūrpolitikas plānošanas dokumenta "Radošā Latvija 2014-2020" tapšanā.
Padomē ir iekļauti pārstāvji no Latvijas Nacionālās operas baleta trupas, dažādu dejas žanru nevalstiskajām organizācijām, dejas profesionālās izglītības iestādēm, dejas kritiķi un horeogrāfi, kā arī no KM, Valsts kultūrkapitāla fonda Dejas un mūzikas nozares padomes. Latvijas Dejas padomes sastāvu apstiprināja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme - Grende.
Padomes sastāvā ir:
- Aivars Leimanis,Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs;
- Regīna Kaupuža,Latvijas baleta un dejas ģildes valdes priekšsēdētāja;
- Indra Reinholde,horeogrāfe, „Indras Reinholdes kamerbalets” mākslinieciskā vadītāja;
- Olga Žitluhina,horeogrāfe, Latvijas Kultūras akadēmijas Laikmetīgās dejas horeogrāfijas programmas vadītāja un profesore;
- Elīna Breice,horeogrāfe, deju grupas "Ritms" mākslinieciskā vadītāja;
- Dmitrijs Gaitjukevičs,neatkarīgais horeogrāfs, dejotājs un pedagogs;
- Agris Daņiļēvičs,horeogrāfs, deju pedagogs;
- Inta Balode,dejas kritiķe;
- Laura Stašāne,Latvijas Jaunā teātra institūta dejas programmas kuratore;
- Sintija Siliņa,horeogrāfe, Latvijas Profesionālās mūsdienu dejas horeogrāfu asociācijas biedre;
- Daiga Rutka,Latvijas Profesionālās mūsdienu dejas horeogrāfu asociācijas izpilddirektore;
- Rita Spalva,Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas prorektore;
- Gunta Bāliņa,Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore, Valsts Kultūrkapitāla fonda mūzikas un dejas nozares eksperte;
- Zita Errsa,Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas katedras vadītāja;
- Lita Beiris,horeogrāfe, Latvijas Profesionālās baleta asociācijas prezidente;
- Juris Ļipuncovs,KM Kultūrpolitikas departamenta Nozaru politikas nodaļas vecākais referents.
Latvijas Dejas padome, izstrādājot nozares stratēģiju, piedalās kultūrpolitikas plānošanas dokumenta "Radošā Latvija 2014-2020" tapšanā, kas pašlaik ir izstrādes procesā un kas turpmākos gadus būs viens no Nacionālā Attīstības plāna (NAP 2020) īstenošanas instrumentiem.
Tāpat diskusijas un viedokļu apmaiņa par kultūras attīstības stratēģiju 2014.-2012.gadam notika arī citās kultūras nozaru padomēs, kuras piedāvāja savu redzējumu par konkrēto nozaru attīstības stratēģiju. Pašlaik darbojas vairākas nozaru padomes, tostarp Nacionālā Arhitektūras padome, Latvijas Bibliotēku padome, Latvijas Dizaina padome, Latvijas Filmu padome, Latvijas Muzeju padome, Latvijas Literatūras un grāmatniecības padome, Latvijas Mūzikas padome, Latvijas Teātra padome, Latvijas Vizuālās mākslas padome un Arhīvu padome. Padomju ietvaros jau pagājušajā gadā tika uzsākts darbs pie nozaru stratēģijām (mūzika, vizuālā māksla, literatūra, teātris, deja, filmas, arhitektūra, dizains, muzeji, bibliotēkas, arhīvi un kultūras digitalizācija, kultūras pieminekļi, nemateriālais kultūras mantojums, kultūrizglītība), kas veido pamatu topošajam kultūrpolitikas plānošanas dokumentam.
Kā jau agrāk ziņots, "Radošā Latvija 2014-2020" top, KM sadarbojoties ar Kultūras aliansi, kultūras nozaru padomēm un stratēģiju veidotājiem, iekļaujot nozīmīgākās kultūras nozaru vajadzības un attīstības virzienus. Kultūras aliansi veido Latvijas Radošo savienību padome (apvieno 10 profesionālās organizācijas), biedrība "Laiks kultūrai" (apvieno nacionālās nozīmes kultūras institūciju vadītājus) un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija (apvieno 20 biedrības).
Foto: Publicitātes foto