Tomēr lielāku uzmanību šoreiz pievērsīšu citām parādībām: sievietēm, Aukstajam karam, patentiem un seriāliem. Sāksim ar seriāliem. 1993.gada 8.martā pirmo reizi TV ekrānos cilvēce ieraudzīja dīvaino pārīti Bīvisu un Bathedu (Beavis & Butthead), kuru izdarības liecināja, ka ar pasauli tiešām kaut kas nav kārtībā un ka viņi nav informēti par Čārlza Grema 1822.gada 9.martā patentēto izgudrojumu - mākslīgajiem zobiem. Ja Bīviss un Batheds ar MTV starpniecību Retumu pasauli centās iekarot veselus četrus gadus, tad „Verdzenei Izaurai” (Escrava Isaura) bija vajadzīgas tikai 15 sērijas, lai nopietni satricnātu Padomju Savienību un aizsāktu ziepju operu kultu visā bijušajā PSRS teritorijā. 1989.gada 7.martā, Sieviešu dienas priekšvakarā, padomju televīzija demonstrēja pēdējo, piecpadsmito brazīļu „Izauras” saīsinātās versjas sēriju.
Iespējams, ka Ņujorkas tekstilrūpniecības strādnieces 1857.gada 8.martā nebūtu devušās protesta maršā, ja viņām būtu iespēja noskatīties kādu brazīļu ziepju operas sēriju. Vēl viena amerikāņu sieviešu manifestācija notika 1908.gada 8.martā, kad viņas pieprasīja bērnu darba aizliegšanu, vēlēšanu tiesības sievietēm un darba apstākļu uzlabošanu. Savukārt 1910.gada 8.martā franču baronese Elīze Deroša (Elise Raymonde Deroche) 24 gadu vecumā kļuva par pirmo licencēto sievieti lidotaju. Drīz vien 8.martu sāka atzīmēt kā starptautisko sieviešu dienu. Sievetēm nozīmīgs varētu būt arī 9.marts, jo tieši 1959.gada 9.martā Ņujorkā pirmo reizi tika demonstrēta lelle Bārbija. Neskatoties uz kroplīgajām ķermeņa proporcijām, Bārbija spēja kļūt par ārsti, lidmašīnas pilotu (tāpat kā baronese Deroša), Olimpisko spēļu dalībnieci un pat astronauti, iedvesmojot jauno paaudzi un apgāžot Cincinati mēra 1908.gada 7.marta apgalvojumu, ka sievietes fiziski neesot spējīgas vadīt auto.
Kamēr sievietes lidoja, cīnījās par savām tiesībām, spēlējās ar bārbijām un skatījās seriālus, vīrieši varēja iemēģināt amerikāņa Evereta Hortona 1887.gada 8.martā patentēto teleskopisko makšķeri vai, sliktākā gadījumā, „Bayern” koncerna 1899.gada 6.martā patentēto aspirīnu (acetilsalicilskābi). Aspirīns ātri kļuva par populārāko pasaules medikamentu, sevišķi pēc tam, kad 1915.gadā to sāka tirgot sapresētu tabletēs. Pēc 1.Pasaules kara „Bayern” uzņēmumu gluži kā tableti aprija vācu ķīmiskās industrijas gigants „IG Farben”, kurš bija viens no nacistiskās Vācijas ekonomikas balstiem. Tomēr aspirīns nespēja glābt nacistus no sakāves 2.Pasaules karā (1939.-1945.g.).
Nebija pagājis pat gads kopš cilvēces vēsturē lielākā slaktiņa noslēguma, kad 1946.gada 5.martā Vinstons Čērčils (Winston Leonard Spencer Churchill) teica vienu no savām slavenākajām runām. Bijušais Lielbritānijas premjers Fultonā paziņoja, ka no Štetinas pie Baltijas jūras līdz Triestai pie Adrijas jūras pār kontinentu nolaidies dzelzs priekškars. Čērčila runa simboliski vēstīja par Aukstā kara sākumu starp Rietumu un Komunstisko pasauli. Var strīdēties, vai Aukstais karš vispār bija karš un vai tas tiešām bija tik auksts, ja bruņotie konflikti starp abu nometņu atbalstītajām pusēm risnājās galvenokārt subtropiskajā un tropiskajā klimatiskajā joslā. Lai kā arī būtu, Čērčila runa aizsāka vienu no paranoiskākajiem periodiem cilvēces vēsturē, kad Zemeslodes iznīcināšana atradās pogas spiediena attālumā.
Jāatzīst, ka paranoja bija diezgan pamatota. 1966.gada 8.martā amerikāņu stratēģiskais bumbvedējs B-52 pie Spānijas krastiem pazaudēja četras ūdeņraža bumbas. Ja mēs no pagājušās nedēļas apskata atminamies, kādas sekas bija vienas ūdeņraža bumbas sprādzienam Bikini atolā, tad varam tikai iedomāties, kas būtu noticis ar pasauli, ja uzsprāgtu veselas četras šādas bumbas. Pretējās puses atbilde sekoja pēc diviem gadiem 1968.gada 8.martā, kad PSRS Klusajā okeānā pazaudēja nevis nieka atombumbas, bet veselu raķešzemūdeni K-129 ar 98 cilvēkiem.
Par vēl vienu ievērības cienīgu “Aukstā kara” notikumu uzskatāma ASV prezidenta Ronalda Reigana (Ronald Reagan) runa 1983.gada 8.martā kādā evanģēlistu sanāksmē, kur viņš PSRS nosauca par „ļaunuma impēriju”. Pēc dažām dienām ASV uzsāka „Zvaigžņu karu” programmu, kura paredzēja stratēģiskā bruņojuma izvietošanu Kosmosā. Ņemot vērā prezidenta agrāko aktiera karjeru un to, ka šī nedēļa, kā mēs jau redzējām, ir seriālu nedēļa, viegli uzminēt no kurienes Reigans bija aizguvis šos visiem tik labi zināmos apzīmējumus „ļaunuma impērija” (Evil Empire) un „Zvaigžņu kari” (Star Wars)