Eiropas digitālais arhīvs, bibliotēka un muzejs „Europeana” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, svinot vēsturiskā notikuma „Baltijas ceļš” gadadienu, aicina Latvijas iedzīvotājus, dalīties ar atmiņām, fotogrāfijām un citām liecībām, atzīmējot sevi interneta kartē, vietā, kurā stāvējuši Baltijas ceļa laikā 1989.gadā.
23. un 24.augustā no plkst. 12:00 līdz 20:00 Esplanādē, „Rīga 2014” atklātajā telpā ikvienam interesentam būs iespēja digitalizēt savu līdzpaņemto Baltijas ceļa piemiņas lietu un iekļaut to digitālajā arhīvā publicēšanai www.europeana1989.eu. Piemiņas lieta var būt jebkas, kas konkrētajam cilvēkam saistās ar Baltijas ceļa akciju - fotogrāfija, dokuments, piespraude, apģērba gabals, tramvaja biļete u.c.
Visi līdzi paņemtie materiāli tiks uzreiz atgriezti atpakaļ īpašniekam. Cilvēkiem, kuri nevarēs ierasties uz atceres dienām Rīgā, ir iespēja pašiem savas liecības ievietot vietnē www.europeana1989.eu/lv
Sarmīte Ēlerte, projekta „Europeana 1989” vēstniece Latvijā, uzrunājot preses konferences dalībniekus, uzsvēra: „Piecdesmitajā gadadienā, kopš 1939.gada 23.augustā Hitlers un Staļins sadalīja Eiropu, miljoni latviešu, lietuviešu un igauņu sadevās rokās, lai pieprasītu brīvību un atgūtu savu valstu neatkarību. Baltijas ceļš bija ietekmīga vēsts pasaules sabiedrībai, tā attēli bija pasaules avīžu pirmajās lapās un televizoru ekrānos. Iespaidīgā cilvēku ķēde no Tallinas cauri Rīgai līdz Viļņai būtiski ietekmēja Rietumu sabiedrisko domu un politiķu nostāju. Baltijas ceļš atgādina, ka Baltijas likteni izšķīra tauta, nevis lielvaru vienošanās, tas uzsver katra atsevišķā cilvēka līdzdalības svarīgumu. Ikkatra cilvēka atbildību un nozīmību. Atmiņas par šo laiku ir svarīga Eiropas kopējās atmiņas daļa.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Speciālo krājumu departamenta vadītāja Ineta Kivle atzīst: “Baltijas ceļš ir unikāls apliecinājums Trešās atmodas ideāliem – valdīja sajūta, ka tautas kopība ir neaizstājams spēks Baltijas valstu neatkarībai un pašpietiekamībai. Pacilātība, tautas vienotība un ticība nākotnei raksturo Atmodas laiku kopumā. Cilvēki jutās līdzdalīgi vēstures veidošanā, šo vienreizējo tautas spēka simbolu - Baltijas ceļu - 2009. gadā UNESCO iekļāva „Pasaules atmiņas” mantojuma sarakstā. Ikviena atmiņā glabāta liecība reizē ir arī laikmeta un valsts vēsture, un projekts „Europeana 1989” dod iespēju personisko pārdzīvojumu ierakstīt kopīgajā cilvēces vēsturē.”
„Baltijas ceļa dalībnieki ir piedzīvojuši ļoti daudz un dažādas politiskās pārmaiņas un ir bijuši daļa no dramatiskajiem notikumiem Austrumeiropā, kas mainīja visu Eiropu. Baltijas valstu iedzīvotājiem ir jālepojas, ka ir bijusi iespēja piedzīvot un pašiem piedalīties lielākajā miermīlīgajā demonstrācijā pasaulē. Savukārt, mēs vēlamies palīdzēt jums saglabāt elektroniskā formātā un parādīt jūsu pārdzīvojumus un atmiņas par Baltijas ceļu visai pasaulei,” saka „Europeana” komunikācijas vadītājs Džonatans Purdejs (Jonathan Purday).
Purdejs uzsvēra, ka „Europeana 1989” mērķis ir radīt spilgtu un pilnīgu priekšstatu par revolucionārajiem notikumiem visā Eiropā ar stāstiem, fotogrāfijām, video un skaņu ierakstiem no katras iesaistītās valsts, jo cilvēku personīgie stāsti, atmiņas un pieredze ir unikāls mantojums, kas palīdzēs nākošajām paaudzēm labāk izprast 1989.gada notikumus.
Baltijas ceļš bija viena no lielākajām miermīlīgajām demonstrācijām pasaules vēsturē. Aptuveni 2 miljoni cilvēku sadevās rokās, izveidojot 600 km garu cilvēku ķēdi, kas savienoja trīs Baltijas valstis - Lietuvu, Latviju un Igauniju. Šī emocionālā akcija ir iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.
2014.gadā pasaule svinēs ievērojamā 1989.gada 25.gadadienu, kad tika sagrauti mūri un robežas, un Eiropas ļaudis atkal kļuva vienoti. „Europeana 1989” projekta mērķis ir radīt spilgtu un pilnīgu ainu par revolucionārajiem notikumiem Eiropā, aicinot katras projektā iesaistītās valsts iedzīvotājus dalīties ar saviem stāstiem, fotogrāfijām, video un skaņas ierakstiem. Projekta rezultātā tiks izveidots lielisks arhīvs, kuru varēs izmantot pētniecības, mācību vai izklaides nolūkos.
1989.gada projekts ir daļa no Eiropas digitālās bibliotēkas, muzeja un arhīva - Europeana. Tās autori tic vēstures veidošanai un kultūras brīvai pieejamībai ikvienam un visur, un strādā, lai radītu jaunus veidus, kā cilvēkus iepazīstināt ar viņu kultūras vēsturi.
Plašāka informācija par projektu ir pieejama tīmekļa vietnē: www.europeana.eu vai www.europeana1989.eu
Projekts Baltijas valstīs tiek organizēts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, Lietuvas Nacionālo bibliotēku un Igaunijas Nacionālo bibliotēku: www.lnb.lv, www.lnb.lt, www.nlib.ee
Foto: Publicitātes foto
