No muzeja krājuma atlasīti mākslinieku vasaras dabas attēlojumi, kas tapuši laika posmā no 20.gadsimta sākuma līdz 80.gadiem un atspoguļo dažādu paaudžu mākslinieku skatījumu uz dzimto ainavu.
Ainava ir iemīļots žanrs latviešu glezniecībā. Ja ar Jūlija Federa vārdu saistās latviešu ainavu glezniecības aizsākums, tad nacionālās ainavas izveidotājs ir Vilhelms Purvītis un viņa skolnieki. Izstādē pārstāvēti tādi ainavisti kā Jānis Rikmanis, Ādolfs Melnārs, Nikolajs Breikšs, Arvīds Egle, Arijs Skride un Ansis Artums. Viņi visi ir studējuši Vilhelma Purvīša dabasskatu glezniecības meistardarbnīcā. Jāņa Rozentāla studijā glezniecību apguvis Jānis Jaunsudrabiņš. Savukārt Jānis Kuga, latviešu skatuves glezniecības pamatlicējs, ir mācījies Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolā Pēterburgā. Vasaras ainavu izstādē iekļauts viņa 1909. gadā darinātais mets Aspazijas lugai „Vaidelote”.
Izstādes darbus raksturo rokrakstu daudzveidība. Pārsvarā darbu pamatā ir dabā studēti motīvi, kas gleznoti gan akadēmiski reālistiski, gan ar poētisku vispārinājumu. Ainavas atveidotas gan klusinātā krāsu gammā, gan ar košu krāsu ziedu. Piemēram, Jāņa Rikmaņa gleznā „Trīs ozoli” (20.gs. 30.gadi) ar gleznieciski dinamisku izpildījumu atklājas raksturīga lauku ainavas panorāma. Saules gaismas piepildītas ainavas attēlojis Nikolajs Linde un Arvīds Egle. Jāņa Oša „Skats uz lauku” (1954.gads) tverts ar reālistisku tiešumu. Ar gleznieciskām kvalitātēm izceļas Borisa Bērziņa darbs „Ainava ar tēlnieka darbnīcu” (1984.gads). Ainava attēlota ar lielu vispārinājumu, izceļot dabā novērotu līniju ritmus un apvienotu krāsu toņu bagātību. Latgales ainavas plašumu gleznā „Rāznas ezers” (1981.gads) attēlojusi jūrmalniece Maira Veisbārde. Mākslinieces glezniecības manieri raksturo stingras formas un apvienots kolorīts.
Izstādē ir iekļauti daudzu latviešu ainavu gleznotāju klasiķu darbi, kuros attēlota nu jau aizejošās vasaras ainava. Izstāde „Vasaras ainava” Jūrmalas pilsētas muzejā būs apskatāma no 21. augusta līdz 1. septembrim.
Foto: Publicitātes foto