Septembrī Dailes teātrī paredzētas četras pirmizrāde. 17.septembrī Mazajā zālē notiks īru dramaturga Konora Makfērsona drāmas „Slazdā” pirmizrāde, ko iestudē Jans Villems van den Boss, 19.septembrī Kamerzālē ar izrādi - vingrinājumiem utopijā 1 daļā „Biedre Zariņa” (lugas autore - Rasa Bugavičute) Dailes teātrī debitēs režisors Dmitrijs Petrenko, 20.septembrī Lielajā zālē notiks amerikāņu dramaturga, teātra un kino režisora Nila Labuta trakulīgas izrādes „Šeipings” pirmizrāde (režisors Dž.Dž.Džilindžers), bet Pītera Stroena melnās komēdijas „Kauli” pirmizrāde paredzēta 22.septembrī Dailes teātra pagraba telpās (režisors Gundars Silakaktiņš), informē teātra pārstāve Liene Jakovļeva.
Izrāde „Slazdā” top sadarbībā ar Teātra attīstības apvienību „Daile”. Īru dramaturga Konora Makfērsona (1971) skumja humora caurstrāvotā drāma ar oriģinālo nosaukumu „Aizsprosts” (1997) saņēmusi prestižo Lorensa Olivjē balvu kā gada labākā luga. Savukārt Jans Villems van den Boss (viņš ir arī iestudējuma vizuālās koncepcijas autors) Dailes teātra skatītājiem ir labi pazīstams kā mākslinieciski veiksmīgo izrāžu „Spilvencilvēks”, „Amadejs” un vērienīgās drāmas „Vējiem līdzi” režisors. Kādā Īrijas ciemata krodziņā nejaušība vai likumsakarība saved kopā četrus vīriešus un kādu jaunu sievieti, kas ir atbraukusi no pilsētas. Vakara gaitā viņi cits citam stāsta ticamus un ne tik ticamus stāstus, kuros atklājas katra personāža pagātnes iedomātie vai reālie rēgi. Cik katrā no šiem stāstiem ir patiesības un cik – izdomas? Cik joku un cik patiesu sāpju? Lomas atveidos Artūrs Skrastiņš (Brendans), Juris Žagars (Džeks), Egons Dombrovskis vai Ivars Auziņš (Finbārs), Pēteris Gaudiņš (Džims), kā arī Inese Kučinska vai Vita Vārpiņa (Valērija). Lugu no angļu valodas tulkojis Eduards Liniņš, kostīmu māksliniece ir Ilze Vītoliņa, gaismu māksliniece – Māra Vaļikova. Iestudējumu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Luga „Biedre Zariņa” ir smieklīgi lirisks stāsts ar nostaļģiju pēc tā, kas vairs nekad neatgriezīsies: utopiskajiem ideāliem, cerībām uz jaunu dzīvi, ticību līdzpilsoņiem. Vienkāršā cilvēka ikdienas dzīve, viņa sapņi un vilšanās, mīlestība un ticība par vēsturi var pastāstīt daudz vairāk nekā politiskie dokumenti un lēmumi. Pie bijušās astronomijas skolotājas Ilgas ierodas viņas 20 gadus neredzētais mazdēls Pauls. Garās dzīves laikā ir piedzīvoti daudzi zaudējumi, un tādēļ Ilga savā prātā atgriežas pagātnē, kas visiem klātesošajiem dod iespēju aizceļot pagājušajos 80-ajos gados. Mīļā miera labad un iekārotā vecmāmiņas dzīvokļa dēļ mazdēls ir gatavs pat imitēt dzīvi, kāda tā reiz bijusi. Taču notiek kas neparedzēts - jo tuvāk viņš iepazīst savu vecmāmiņu un padomju laika gaišos ideālus, jo grūtāk viņam pārtraukt spēlēt šo teātri. Lomās būs Olga Dreģe (Ilga), Lidija Pupure (Astra), Mārtiņš Počs (Pauls) un Inita Dzelme (Paula). Radošajā komandā līdzās režisoram Dmitrijam Petrenko strādā arī scenogrāfs Artūrs Arnis, kostīmu māksliniece Anastasija Golubeva un gaismu mākslinieks Mārtiņš Kudiņš. Arī šis iestudējums top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Amerikāņu dramaturgs, teātra un kino režisors Nils Labuts (963) lugā „Šeipings” ir radījis savu mūsdienu versiju par to, kā Ieva pavedina Ādamu. Taču dažas lietas gadu tūkstošos nav mainījušās, un Paradīzes dārzā ir paslēpusies čūska... Ādams satiek Ievu, un viņa dzīve mainās pavisam negaidītā veidā. Neveiklais neveiksminieks un pašpārliecinātā, pievilcīgā mākslas studente ir savādi nesaderīgs pāris. Mazā universitātes pilsētiņā neatšķetināmā kamolā emocionāli un romantiski savijas kopā četru jaunu cilvēku dzīves. Cik daudz cilvēks ir gatavs darīt mīlestības dēļ? Kurā brīdī radīšana kļūst par manipulāciju? Jo sevišķi tāpēc, ka cilvēka miesa ir ideāls materiāls – dabisks, skaists un pakļāvīgs. Oskars Vailds reiz apgalvoja, ka dzīve atdarina mākslu. Nils Labuts koriģē šo principu – viņa stāstā māksla atdarina mīlestību. Jauniestudējumā spēlēs Elīna Dzelme vai Ilze Ķuzule-Skrastiņa (Eva / Performanču dalībniece), Artūrs Dīcis (Ādams), Dārta Daneviča vai Ieva Segliņa (Dženija / Performanču dalībniece), kā arī Gints Andžāns (Filips). Režisors Dž.Dž.Džilindžers radošajā komandā aicinājis scenogrāfu Kristianu Brekti, kostīmu mākslinieci Ilzi Vītoliņu, horeogrāfi Ingu Krasovsku un gaismu mākslinieku Igoru Kapustinu.
Pītera Stroena melnā komēdija „Kauli” top radošo meklējumu cikla „Brīva skatuve” ietvaros. Tā atklāj paša autora kaislību pret vecām gangsterfilmām un noskaņas ziņā atgādina Kventina Tarantīno un brāļu Koenu filmu intonāciju. Kādā Londonas priekšpilsētas nolaistā porno ķinītī saimnieko pusbrāļi Benijs un Rubens. Brīvajos brīžos viņi ļaujas savai kaislībai – privātiem film noir un Hamfrija Bogarta gangsterfilmu seansiem. Turklāt viņi ir pamatīgi parādā vietējam reketam. Kādu nakti ķinītī ieklīst kāds iereibis tips, kurš varētu būt Anglijas visnežēlīgākais bandīts. Un sākas histēriski piedzīvojumi, kas visai lielā mērā atgādina abu pusbrāļu tik ļoti iecienīto filmu notikumus. Lomas atveidos Lauris Subatnieks (Rubens), Lauris Dzelzītis (Regs), Gints Grāvelis (Beks), Aldis Siliņš (Mūns) un Pēteris Liepiņš (Benijs). Radošajā komandā režisors Gundars Silakaktiņš strādā kopā ar scenogrāfu Ventu Vinbergu, kostīmu mākslinieci Jurati Silakaktiņu un gaismu mākslinieku Hariju Zālīti. Lugu no angļu valodas tulkojusi Sabīne Dombrovska.
Foto: Izrāde „Šeipings”. Foto (c) Jānis Deinats
