Mūzikls „Meierovics” tiek radīts par ievērojamu personu Latvijas vēsturē - Zigfrīdu Annu Meierovicu (1887-1925) - Latvijas Republikas pirmo Ārlietu ministru un vairākkārtēju Ministru prezidentu.
Zigfīds Anna Meierovics ir nodzīvojis īsu, bet neparasti spilgtu dzīvi. Tā tika leģendām apvīta viņa dzīves laikā, bet pilnīgi noklusēta padomju okupācijas gados. Atjaunot mūsu šodienas Latvijas valsts pēctecību nebūtu bijis iespējams bez tā milzīgā, pašaizliedzīgā darba, ko veica Meierovics, visai sarežģītos apstākļos panākdams Latvijas valstisko atzīšanu.
Darba paskaidrojošajā daļā ietvertais „teiksma”, mūzikla radošajai grupai dod iespēju Meierovica dzīves stāstu atspoguļot leģendām vītu, patieso dzīves stāstu atainošanā pieļaujot interpretācijas metodes.
Jauniestudējuma režisors ir Gatis Šmits, scenogrāfs Rudolfs Bekičs, kostīmu māksliniece Ieva Veita un gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis. Par iestudējuma mākslinieciskajiem procesiem rūpējas Andris Veismanis, galvenie lomu atveidotāji mūziklā būs Gundars Grasbergs, Kristīne Zadovska, Aija Vītoliņa, Uģis Roze un Ģirts Liuziniks. Mūziklā darbosies ap 20 personāži un koris un mūziķu orķestris Jāņa Lūsēna vadībā.
Libreta autorei Mārai Zālītei ir milzu pieredze darbā ar vēsturiskajiem personāžiem tos atspoguļojot dramatizējumos un iestudējumu libretos, piemēram, „Indriķa hronika”, „Sfinksa”, „Kaupēn, mans mīļais” u.c. Libreta autores pārdomas par jaundarbu:
“Bailes un cerība.
Rakstīt par Zigfrīdu Annu Meierovicu mani mudināja daudz baiļu un viena cerība.
Bailes zaudēt saikni ar savas tautas vēsturi, kas pilna ar ilgām pēc brīvības, pilna ar varonīgiem centieniem pastāvēt un būt par spīti krustceļu krustam, kas latviešiem vienmēr ir bijis jānes. Bailes no noguruma šo krustu nest. Bailes no gļēvas atteikšanās.
Bailes aizmirst priekšteču nesavtīgo darbu Latvijas labā, viņu uzticību savas tautas interesēm. Bailes nesaprast maldus un vājības, to, ka viņi, kaut arī leģendas, bija dzīvi un ievainojami cilvēki.
Bailes aizmirst, ka ne tikai izglītība un praktiskais prāts ir panākumu atslēga, bet arī iedvesmas spārni, ko audzē savas zemes mīlestība. Bailes aizmirst, ko nozīmē nodomu tīrība. Bailes nejust vajadzību pēc visa tā šodien.
Cerība ir tikai viena - radīt darbu, kas spētu aktualizēt vērtības, ko iemieso Zigfrīda Annas Meierovica darbs Latvijas labā un viņa neparastais liktenis, kurā zināmais un Nezināmais savijies vienkop. Lai mazliet atkāptos bailes.”
Komponists Jānis Lūsēns stāsta: “Dzejniece Māra Zālīte manā komponista biogrāfijā ieņem nozīmīgu vietu. Kopā radīti astoņi lieli kopdarbi, kuri, laikam ejot, šķiet tikpat dzīvi, aktuāli un īpašu mīlestības enerģiju starojoši. Kopumā ar Māri Zālīti tapuši iestudējumi „Kaupēn, mans mīļais”, „Sfinksa” „Hotel Kristina”, „Indriķa hronika” gan Liepājas teātrī, gan Latvijas Nacionālajā teātrī. Savukārt darbs „Mistērija par sapni un mīlestību” tika atskaņots Rīgas Doma laukumā. Divas mūsu operas - „Putnu opera” un „Leļļu opera”- mazajiem skatītājiem un ģimenēm tika iestudētas Latvijas Nacionālajā operā.
Zīmīgi, Latvijas Republikas proklamēšanas 95. gadadienā esam apvienojušies, lai radītu darbu par Latvijas vēsturē nozīmīgo personību Zigfrīdu Annu Meierovicu. Tā būs muzikāla drāma, kurā bez labi zināmajiem vēsturiskajiem faktiem par Meierovicu, viņa lomu Latvijas valsts izveidē, mani kā komponistu interesē viņš kā cilvēks starp divām mūža sievietēm - Latviju un pasauli, mājām un jauniem izaicinājumiem. Darbā vēlamies „uztaustīt” viņa vissmalkāko dvēseles stīgu vibrācijas savienojumā ar mērķtiecību un likteni, varbūt pat nolemtību.
Strādājot ar šo materiālu, ļoti ceram, ka mums ar dramaturģi Māru Zālīti izdosies atšifrēt kaut daļu no viņa dzīves noslēpumiem un radīt Latvijas kultūrai nozīmīgu muzikāli dramatisku darbu.”
Biļetes pieejamas “Biļešu Paradīze” kasēs visā Latvijā un www.bilesuparadize.lv.
Foto no muzikālā teātra Ars Nova arhīva
