Jānis Pauļuks (1906 – 1984) - viena no pamanāmākajām personībām Latvijas glezniecībā laikā pēc Otrā pasaules kara - radošā darbībā izpaudies dažādos žanros -ainavā, klusajā dabā, figurālajās kompozīcijās, marīnās, portretos un pašportretos, strādājot eļļas tehnikā un daudzveidojot to ar dažādiem eksperimentiem. Ne tikai dzīvē, bet arī mākslā Pauļuks bija sava ceļa gājējs, un viņa spēcīgā personība vairāku gadu desmitu garumā iespaidoja laikabiedrus. Viņa alkas pēc izpausmes brīvības atspoguļojas vēstulē savai pirmajai sievai un mūža mūzai Felicitai: „(..) ar visu dvēseles spēku cīnīšos par savu brīvību, no visa bēgšu un kalpošu sava es izveidošanai, lai glezniecībā sasniegtu renesanses gara sniegumus.”
Dažbrīd laikabiedru nesaprasts un pārprasts, mākslinieks ar darbiem spēja iekarot atzinību, kas neiespaidoja viņa „izlecēja” garu, kurš joprojām ir leģendām apvīts. Neviennozīmīgajā attieksmē par Pauļuka darbiem dalās laikabiedrs Megnis: „...Un tauta arī kaut kā novērtē to lielo cīņu par mākslu. Viņš ir savdabīgs, varbūt rotājošs. Varbūt smagiem vīriem viņš liekas par vieglu.”
Pirmais daiļrades posms (1930./40. gadi) iezīmējas ar pievēršanos klasiskām mākslas vērtībām, darbu pamattonis ir pelēcīgs, sudrabains, reizēm patumšs.
Otrais posms (1950.– 60. g.) raksturīgs ar krāsas kā galvenā formas izteiksmes līdzekļa dominanti Pauļuka gleznās. Atraisījās glezniecības maniere, krāsu palete kļuva gaišāka. Pats mākslinieks par šo posmu izsakās: „Gleznās esmu ļoti krāšņs un ļoti dzīvespriecīgs, kas ir pretējs pret personīgo dzīvi.”
Pēdējais posms ir 1970./1980. gadi - meistara daiļrades brieduma fāze. Glezniecība kļuva atraisīta, ar plašu paletes spektru, brīvu, virtuozu triepienu, ļoti dinamiska.
Jāņa Pauļuka darbi Cēsis tiek eksponēti pirmo reizi. Ar Cēsīm Pauļuku gan saista trīs nodzīvoti gadi - no 1932. līdz 1935. gadam. Tolaik viņš bija Zemkopības ministrijas Mērniecības daļas zīmētājs un, kā raksta mākslinieka biogrāfs Zigurds Konstants, „1932. gada pavasarī Jānis meklēja izeju no „dzīves sarežģījumiem” Cēsīs, uz kurieni pārcelt viņš lūdz Mērniecības daļas vadību.” Cēsīs Pauļuks dzīvoja privātā pansijā Lielā Līvu ielā 1.
Izstādē būs eksponēti darbi no Nacionālā Mākslas muzeja un Mūkusalas mākslas salona krājuma. Izstādi atbalsta KKF.
Izstādi papildinās dokumentālās filmas no Latvijas televīzijas ierakstiem, kas ļaus ieskatīties mākslinieka personībā.
