Tatjana Ābeltiņa savus darbus valcēniešu apskatei Valkas novadpētniecības muzejā piedāvā nu jau ceturto gadu pēc kārtas septembrī. Ikdienā māksliniece dzīvo un strādā Gulbenes novadā. Valkā viņa ir ieguvusi ļoti daudz sava talanta cienītājus. Māksliniece raksta arī dzeju. Bieži vien viņas darbiem nav doti nosaukumi, bet gan ir veltītas dzejas rindas. Izstādes atklāšanas parasti ir veidotas kā nelieli muzikālie dzejas teātri.
„…Iespējams tieši šis ir Tavs pieturas punkts, kur atstāt savas ikdienas rūpes, lai varētu ļauties nebeidzamam skaistumam.
Viņas ikdiena neatšķīrās no vakardienas. Saule, kā jau katru rītu, lēnām kāpa pa padebesi, izkrāsojot debesjumi miglas krāsā. Vientulības pārņemtās rasas piles slēpās no saules. Tām netīkat mirdzēt. Pielijusī kļava smagi pūta, pār viņas vaigu ritēja miglas lāses. Pietrūka krāsu. Jau kādu laiku Viņa nebija dzirdējusi smieklus. Tas nenozīmē, ka to nebija, vienkārši Viņa tos nedzirdēja. Ikdiena tās bija noslēpusi zemes dzīlēs.
Mums katram ir jāapstājas kaut uz mirkli. Tikai tad ir iespējams redzēt to skaitumu, kas mums ir visapkārt. Ir jāpieliek punkts ikdienas pelēcībai un jāļauj ikdienai pielieties ar krāsām. Savās gleznās esmu attēlojusi ziedus, jo tieši ziedi, manuprāt, vislabāk parāda, cik daudz skaistuma mums ir visapkārt. Ziedi ir mans izaicinājums. To trauslums liek satrūkties, smarža- saņemties. Ne katram izdodas savos mākslas darbos piešķirt ziedam to vieglumu, ko viņš aizguvis no tauriņa. Ir tik grūti ar otu noķert smaržu, lai piesātinātu gleznu un ļautu skatītājam skurbt no tās salkanās smaržas. Ziedi prasa rūpes, bet tie māk atlīdzināt. Vai man, ar saviem gleznām, ir izdevies aizdzīt ikdienas rūpes- jāspriež skatītājam.
Uz tikšanos manā Pieturas punktā, kur komati tiek aizstāti ar punktiem un ikdiena ar krāsām,” uz izstādi aicina druvēniete T.Ābeltiņa.
Muzeja darba laiks: līdz 30.septembrim: otrdienās – piektdienās 11:00 – 18:00, sestdienās, svētdienās 10:00 – 16:00; no 1.oktobra: pirmdienās – piektdienās 10:00 – 17:00, sestdienās 10:00 – 16:00.