17. septembrī aprit 100 gadi, kopš dzimis teātra un kino režisors un aktieris, skatuves mākslas pedagogs Aleksandrs Leimanis (1913.17.09.-1990. 17.06.).
Aleksandrs Leimanis dzimis latviešu zemnieku ģimenē Smoļenskā, beidzis Valsts Teātra mākslas institūtu Maskavā (1939), strādājis Krievijas teātros, no 1944. gada – Latvijā. Bijis režisors Dailes, Jaunatnes, Jelgavas un Muzikālās komēdijas u.c. teātros, no 1948. gada pedagogs Latvijas Teātra institūtā, vēlāk Jāzepa Vītola Latvijas Valsts Konservatorijā. No 1954. gada strādājis Rīgas kinostudijā kā filmu dublāžas režisors, vēlāk – režisors inscenētājs, pilnmetrāžas kino debitējot ar visā PSRS ļoti populāro piedzīvojumu filmu „Cielaviņas armija” (1964).
Latvijas kultūras atmiņā Aleksandrs Leimanis nezūdoši ierakstīts ar filmu diloģiju „Vella kalpi” (1970) un „Vella kalpi Vella dzirnavās” (1972), kas kļuvusi par savdabīgu apliecinājumu tautas vitalitātei, brīvības mīlestībai un humoram. Filmas „Vella kalpi” rekords – 922,6 tūkstoši skatītāju Latvijas kinoteātros – nav pārspēts. Par „Vella kalpu” analogu Latvijas teātra vēsturē var uzskatīt Leimaņa iestudētās izrādes „Hodža Nasredins” (1945) un „Sendienās” (1946) Dailes teātrī – šīs priekpilnās muzikālās izrādes spēja izraut skatītāju no visai drūmās pēckara gadu padomju realitātes, par to saņemot pretī pateicīgās auditorijas mīlestību, izrādēm pakāpeniski kļūstot par leģendu.
Aleksandrs Leimanis – režisors, aktieris, skolotājs, sapņotājs... Aleksandra Leimaņa jubilejai par godu Latvijas Kinematogrāfistu savienība sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju (LKA) un Aleksandra Leimaņa ģimeni piedāvā "Sapņot kopā ar Aleksandru Leimani", apmeklējot Aleksandra Leimaņa simtgades pasākumus. Jubilejas pasākumi tiek organizēti ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Rīgas Domes, SIA „Rīgas nami” un Rīgas kinostudijas atbalstu.
Foto izstāde „Sapņot kopā ar Aleksandru Leimani” par režisora dzīvi, darbu un nerealizētām iecerēm kinoteātra „Splendid Palace” foajē un Versaļas zālē būs atvērta no 12. līdz 22.septembrim. Apskate bez maksas.
17.septembrī plkst. 16:00 Aleksandra Leimaņa atdusas vietā Rīgas Meža kapos notiks piemiņas brīdis.
17.septembrī plkst. 19:00 kinoteātra „Splendid Palace” Lielajā zālē notiks svinīgs 100-gades jubilejas sarīkojums „Uzklausi tikai to, ko pieņem tava sirds!”, piedaloties režisora audzēkņiem, kolēģiem un ģimenes locekļiem. Sarīkojumu vada Latvijas Kultūras akadēmijas rektors profesors Jānis Siliņš. Ieeja ar ielūgumiem un biļetēm. Biļetes nopērkamas kino „Splendid Palace” kasē, kā arī www.splendidpalace.lv un www.bilesuserviss.lv. Cena: 2.50 Ls, skolēniem, studentiem un pensionāriem, uzrādot apliecību - 1.50 Ls.
Aleksandra Leimaņa filmu skates LKA Rīgas Kino muzejā:
- Ceturtdien, 19.09. plkst. 18:00 - "Cielaviņas armija", 1964, 75 min,
- Piektdien, 20.09. plkst. 18:00 ""Tobago" maina kursu", 1965, 78 min
- Sestdien, 21.09. plkst. 14:00 "Vella kalpi", 1970, 77 min
Pēc katras filmas papildpiedāvājums - dokumentālā filma „Aleksandrs Leimanis” (no cikla „Kinogadsimts Latvijā”, režisore Agita Cāne) 2002., 26 min. Ieeja uz seansiem 1,00 Ls, LKS biedriem, kino profesionāļiem un nozares studentiem ieeja bez maksas. Muzejā pieejamas arī citas A. Leimaņa uzņemtās filmas. Tālrunis: 67358873. Muzeja adrese: Peitavas iela 10/12 (ieeja no Alksnāja ielas), Vecrīga.
Režisora Aleksandra Leimaņa filmogrāfija:
- Atzītā kļūda, 1959 (īsfilma)
- Cielaviņas armija, 1964
- "Tobago" maina kursu, 1965
- Cielaviņas armija atkal cīnās, 1968
- Vecie labie laiki, 1968, dokumentāla filma
- Vella kalpi, 1970
- Vella kalpi Vella dzirnavās, 1972 - arī scenārija līdzautors
- Oļegs un Aina, 1973 (TV mākslas filma)
- Melnā vēža spīlēs, 1975 - arī scenārija līdzautors
- Atklātā pasaule, 1979
Lomas:
- Kapteiņa Enriko pulkstenis, 1967 - epizode
- Vella kalpi Vella dzirnavās, 1972 - epizode
- Teātris, 1978 - mācītājs
- Nepabeigtās vakariņas, 1979 - inspektors Mogensens
- Gaidiet „Džonu Graftonu”, 1979 - epizode.
Vairāk informācijas: Latvijas Kinematogrāfistu savienība tālr. 67288537, mob. 26440470, Lks@delfi.lv
Foto: Aleksandrs Leimanis filmas „Vella kalpi” uzņemšanā. Foto no LKA Rīgas Kino muzeja arhīva