„Vai ir iespējams runāt un spriest par šodienu? Precīzāk to būtu attēlot. Tāpēc visi izstādes darbi - no pirmā ogles pieskāriena līdz pēdējai linogriezuma drukai - ir veltīti šodienas laikam. Radot es apliecinu, ka realitātes jēdziens ir daudz plašāks par viena cilvēka „Es”. Realitāte ir atkarīga, gan no katra cilvēka garīgā pieredzes atsevišķi, gan no visu laikmetu pasaules pieredzes kopumā. Katra jauna cilvēka garīgā izaugsme balstās uz jau izveidotas viņa priekšteču garīgās realizācijas. Toties cilvēks ir pārāk pārņemts ar sevis meklēšanu un realizāciju šodien, un reti kad ieskatās plašāk cilvēku kultūras mantojumā.
Manu izstādes darbu realitāte nav izdomāta pasaule vai vienkārši dažādu laiku dimensiju savienojumi un pretstati. Darbos nav parādīti konkrēti, vēsturiski nozīmīgi notikumi. Uzmanība vērsta uz pieejamo - vienkāršu cilvēku tā laika būšanu. Pētot un detalizējot katru vēstures objektu vai tēlu un apvienojot to ar mūsdienas portretu un vidi, es mēģinu parādīt šodienas cilvēka personības īpašības.
Šodien, kad ir arvien grūtāk ticēt informācijas plūsmām, vienīgais vēstures acu liecinieks ir pagājušā gadsimta mājas. To fasādes rāda patiesu informāciju par to, kas ir bijis pēdēju simtu gadu laika garumā. Šeit celtne – ir tēls. Tās precīzi detalizēts zīmējums tēlaini paspilgtina un pat fiziski izkrāso mūsdienas cilvēka melnbalto portretu. Tāpat rodas iepriekšējā gadsimta fotogrāfiju un mūsdienu tēlu saspēle. Atšķirīgo tēlu dažādā emocionālā pakāpe veido telpu un laika sajūtu. Pagātne atdzīvina šodienu, un tā, savukārt, pieņem, sadzīvo un saspēlē.
Darbos mūsdienu cilvēks no vienas puses ir parādīts attiecībā pret krāsaino kultūras slāni kā pieticīgs, bezkrāsains tēls, bet no otras puses viņš ir centrā, viņš ir personība – ego iepriekšējo gadsimtu pieredzes fonā. Viņa tēls pats par sevi neizsaka neko, bet mūsdienu cilvēks dzīvo, eksistē, pieredz šodienas realitāti, kas ir tikpat svarīga nākamām paaudzēm. Mans mākslinieka mērķis nav rādīt, bet sajust un attēlot realitāti, cik vien es to spēju.
Cik skaisti ir saprast, ka Es nav viens pats par sevi, bet Tu piederi pie cilvēku veseluma, kurā katrs Es ir vienlīdzīgi svarīgs kā personība. Un šim personību veselumam ir paaudžu mijiedarbība un likumsakarība, kas ilgst bezgalīgi, skaitot iepriekšējos un nākamos gadsimtus,” - Neonilla Medvedeva.
Neonilla Medvedeva (1987) beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju un ieguvusi MA grādu glezniecībā (2011). Sarīkojusi sešas personālizstādes Latvijā, Zviedrijā, Vācijā un Grieķijā, un kopš 2008. gada piedalījusies vairāk kā 15 grupas izstādēs un starptautiskos projektos Latvijā un ārzemēs. Neonilla Medvedeva ir Saldus Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīcas kriptas altārgleznas autore (2008).
Foto: Neonilla Medvedeva "Garām slīdošās domas" 2013, papīrs/tuša, grafīts, 46x55. Publicitātes foto
