„Ja es ilgstoši nesatieku savas paaudzes cilvēkus, es sāku grīļoties. Man pazūd pleca sajūta,” saka Lija Brīdaka.
Olga Lisovska un Lija Brīdaka ir laikabiedrenes – Olga Lisovska augustā nosvinēja savu 85. dzimšanas dienu, Lijai Brīdakai septembra sākuma apritēja 81.
Abas dzejnieces, tāpat kā Ojārs Vācietis un Imants Ziedonis, pieder paaudzei, kas ienāca literatūrā pagājušā gadsimta 50. gados, kad par dzeju un dzejniekiem publiskajā telpā runāja vairāk nekā šodien par politiķiem, sportistiem un „zvaigznēm”.
„Līdzsvarota, mierīga, skaista, cēla, gudra, harmoniska, latviska – tā Liju Brīdaku daudzina laikabiedri,” raksta Undīne Adamaite, „(..) nekautrējas runāt par tēmām, kas skar morāli. Jaunākām paaudzēm tas varbūt var šķist pārāk tieši. Bet Lija Brīdaka nav didaktiska. Viņā vienkārši dzīvs ir sapnis par „Latviju kā mazu skaistu zemi, kurā visi dzīvo puslīdz godīgi un puslīdz pārtikuši”.” (KD, 12.09.2012.)
Lija Brīdaka dzimusi 1932. gada 3. septembrī Alūksnē. Pēc studijām Latvijas universitātē divus gadus strādājusi par skolotāju Bauskas 1. vidusskolā. Šo posmu savā dzīvē dzejniece atspoguļojusi garajā stāstā „Dienas prasa atbildi” (1964). Pirmā publikācija – dzejolis „Audēja” – 1953. gadā, šai pašā gadā publicēts arī pirmais prozas darbs – stāsts „Es neesmu Tevī vīlies”. Pirmais dzejoļu krājums – „Man dzīve dāvina smaidu” nāk klajā 1962. gadā. 70. gadu pirmajā pusē pēc viņas scenārijiem tapušas filmas „Stari stiklā” un „Pilsētas atslēgas”.
Lija Brīdaka strādājusi par galveno redaktori izdevniecībā „Liesma”, pēc tam Rīgas kinostudijā, 90. gados aktīvi darbojusies Rēriha biedrībā.
Pati dzejniece apgalvo, ka vienmēr iepriekš zina, par ko dzejos. No šīs zināšanas iznāk dzeja, ko var nosaukt par publicistisku un intelektuālu. Literatūrzinātnieki Liju Brīdaku uzskata par Mirdzas Ķempes dzejas tradīciju kopēju. Viņas daiļrades būtība ir racionālas, aktīvas sievietes iekšējās pasaules atklāsme. Savukārt prozas galvenais motīvs – meditācija par sievietes vietu sabiedrībā.
„Olga Lisovska nav daudzrakstītāja, viņa nestrādā dzejā sistemātiski un nepūlas uzkrāt profesionālo pieredzi mērķtiecīgi. Olga dzejoļus sacer tad, kad uzrodas radošs noskaņojums, kad sirdi piepilda kāds saviļņojošs pārdzīvojums, kad mūžam mainīgajā dabā ierosina kaut kas jauns saskatīts vai kad pienācis īstais brīdis tuviem cilvēkiem pateikt par viņiem pašiem ikdienas steigā nepasacīto,”– tā ilggadējo kolēģi un draudzeni raksturo Lija Brīdaka.
Olga Lisovska dzimusi 1928. gadā Jaunpiebalgā. Beigusi M. Gorkija Literatūras institūtu un Augstākos literāros kursus Maskavā (1965). Strādājusi par dzejas nodaļas redaktori laikrakstā „Literatūra un Māksla”, par scenāriju kolēģijas redaktori Rīgas kinostudijā, par dzejas nodaļas redaktori žurnālā „Karogs”, bijusi dzejas konsultante Rakstnieku savienībā.
Olga Lisovska pazīstama kā vairāk nekā desmit dzejoļu krājumu un izlašu autore. Atdzejojusi no angļu un krievu valodas. Pievērsusies arī prozas rakstīšanai.