Jau tradicionāli viena no biedrības "Orbīta" aktivitātēm Dzejas dienās ir ārvalstu viesu lasījumu "Ziemeļi - Dienvidi" organizēšana. Šogad, 13.septembrī pl. 19:00 Kaņepes kultūras centrā, Skolas ielā 15 uzstāsies kataloniešu dzejnieks Čema Martiness (Txema Martines) un gruzīnu dzejnieks Zvjads Ratiani (Zviad Ratiani), informē biedrības pārstāvji.
Ierasti dzejas lasījumos “Ziemeļi – Dienvidi” mēs savedam kopā “ziemeļu” un “dienvidu” dzejniekus, bet šoreiz koncepcija ir nedaudz mainīta. Uz ziemeļu pilsētu Rīgu atbrauks divi dzejnieki no Eiropas dienvidiem, starp abu pārstāvētajām pilsētām distance ir četri ar pusi tūkstoši kilometru. Katalonietis Čema Martiness un gruzīns Zvjads Ratiani, divi vīrieši, divi “ģimenes tēvi”, kurus tuvina “mīlestība ne tikai pret vārdu, bet arī pret mūsu nelaimīgo esamību”.
Pašreizējā Spānijas teritorijā reiz dzīvoja Ibērijas ciltis. Jau pirms mūsu ēras sākuma tās iekaroja un latinizēja romieši. Mūsdienu Gruzijas teritorijā dzīvoja ibērieši. Un viena no Gruzijas daļām vēl joprojām nes šo nosaukumu. Iespējams, šeit patiešām ir saikne, jo saglabājusies mīlestība pret vīnu un svētkiem, bet spāņus un gruzīnus jo īpaši vieno poētiskā dzīves izjūta. Iespējams, tieši dzeja mums palīdzēs atrisināt šo mīklu.
Zvjads Ratiani ir dzimis 1971.gadā Tbilisi, kur dzīvo vēl joprojām. Viņš ir labi zināms dzejnieks un atdzejotājs. Jau sen sapratis, ka ar literatūru “ģimeni nenodrošināsi”, Zvjads ieguvis tehnisko izglītību un šobrīd strādā telekomunikāciju uzņēmumā, braukājot pa visu Gruziju un uzstāda mobilo sakaru torņus. Ir iznākušas 4 viņa dzejoļu grāmatas. Viņš ir atdzejojis gruzīnu valodā Raineru Mariju Rilki, Tomasu Eliotu, Robertu Frostu, Robertu Lovelu, Dereku Volkotu, Šeimasu Hīniju un citus dzejniekus. Ratiani ir vairāku literāru prēmiju ieguvējs, tai skaitā, saņēmis Gētes institūta balvu par Pola Cēlana dzejoļu tulkojumiem (1999) un Važa Pšavela balvu par savu dzejas krājumu “Ceļi un dienas” (2005). Zvjada Ratiani dzejoļi ir tulkoti daudzās Eiropas tautu valodās.
“Absolūtais vairākums iedzīvotāju Gruzijā, tāpat kā jebkurā citā valstī, var lieliski iztikt bez dzejas – lai cik cēlas lietas viņi nerunātu, īpaši pie galda ar vīna glāzi rokā, dzeja gandrīz nevienam nav vajadzīga. Un nekādu tādu ilūziju jau vairs arī nav, redzams, ka mūs – to, kam vajadzīga dzeja, ir ļoti maz, tad ko gan tur iztaisīties, pasludināt sevi par ģēniju, jeb bez piecām minūtēm ģēniju….,” tā par dzeju saka Zvjads Ratiani.
Čema Martiness ir dzimis 1972.gadā Leidā, Rietumkatalonijā. Viņš ir publicējis 7 dzejas krājumus, par kuriem saņēmis vairākas no prestižākajām literatūras balvām Spānijā. 6 gadus vadījis Mahaltas Starptautisko dzejas festivālu. Martiness atdzejojis kataloniešu valodā Šekspīra sonetus un Edgara Alana Po dzejoļus. Viņš aktīvi publicējies kataloniešu presē, vairākos preses izdevumos vadījis literatūrkritikas nodaļu. Čemas Martinesa darbi ir atdzejoti daudzās valodās, viņš regulāri piedalās literatūras festivālos visā pasaulē. Viņš ir viens no populārākajiem un pieprasītākajiem autoriem Katalonijā un visā Spānijā.
“Jūtām dzejā ir nozīme, emocijas, ko mēs pārdzīvojam, kuras mēs paužam un atbrīvojam, ir autentiskas. Lūk, kāpēc man liekas dīvaini, ja kāds man pienāk un paziņo, ka dzeja esmu nevis es, bet gan drīzāk lietas, kas runā caur mani, un ka mana balss ir tautas, jeb, labākajā gadījumā, dieva rupors. Ka esmu aģents vai savā ziņā pravietis, ko, protams, varētu uzskatīt par aizraujošu profesiju. Es taču savā maigajā nevainībā vienmēr esmu ticējis, ka lietas nerunā, vismaz ne reālajā dzīvē, tās vienkārši ir šeit,” stāsta Čema Martiness.
Čemas Martinesa dzeju latviešu valodā atdzejojis Arvis Viguls, bet Zvjada Ratiani – Pēteris Draguns. Poētiskais vakars “Ziemeļi – Dienvidi”, kurā Gruzija sastaps Kataloniju Latvijā, sāksies 13.septembrī pl. 19.00 Kaņepes kultūras centrā, Skolas ielā 15. Pasākums iekļauts festivāla „Dzejas dienas 2013” programmā.
Foto: Čema Martiness. Publicitātes foto
