Latvijas Kultūras akadēmija Eiropas Kultūras mantojuma dienu ietvaros aicina uz Atvērto durvju dienu 14. septembrī no plkst. 12. – 14. rekonstruētajā Teātra un audiovizuālās mākslas studiju ēkā Zirgu pasts (Rīgā, Dzirnavu ielā 46).
Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas rīkotās Eiropas kultūras mantojuma dienu tēma šogad ir „Skolas kultūras pieminekļos”, un to mērķis ir pievērst uzmanību tieši skolām un augstskolām, kas atrodas kultūras pieminekļos vai kultūrvēsturiski vērtīgās ēkās.
Līdz ar iespēju apskatīt rekonstruēto ēku, Latvijas Kultūras akadēmija piedāvā vēl divas Latvijas kultūrai atgūtas vērtības: Viļa Lapenieka filmas „Kāds, kura nav” (Vācija, 1950) fragmentus un Viļa Lapenieka dzīvokļa mēbeļu komplektu. Filmas „Kāds, kura nav” (~15`) seansi plkst. 12:15; 12:45; 13:15, 13:45. Ieeja bez maksas.
Kāds, kura nav
Filmas „Kāds, kura nav” tapšana pēckara Vācijā, pārvietoto personu nometnes (DP - Displaced Persons) Blombergā spaidīgajos apstākļos, ir unikāls fakts ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā. Vācu okupācijas laikā izveidotā studija Rīgas filma gandrīz pilnā sastāvā devās trimdā, bēgot no otrreizējās padomju okupācijas. Lai radītu sev iespēju Vācijā strādāt, līdzi tika paņemta filmu uzņemšanas un skaņu ierakstīšanas tehnika, filmu negatīvi un to attīstīšanai nepieciešamās ķimikālijas, kā arī kara laikā uzņemtā filmu arhīva daļa. Tas deva iespēju studijai drīz vien atjaunot darbu, gan sinhronizējot vācu valodā angļu un amerikāņu filmas, gan arī pašiem veidojot savus kino darbus, iespējams, kļūstot par vienīgo DP nacionālo kopienu, kas nometņu apstākļos spēja uzņemt filmas.
Pēc vairākām dokumentālām filmām tika nolemts ekranizēt pazīstamā dramaturga Mārtiņa Zīverta lugu „Kāds, kura nav”, kuras darbība noritēja DP nometnē. Scenāriju veidoja režisors Vilis Lapenieks, saskaņojot savu ieceri ar no Zviedrijas īpaši uzaicināto lugas autoru. Galvenās lomas režisors uzticēja ievērojamiem Latvijas teātru aktieriem - Mildai Zīlavai, Kārlim Lagzdiņam, Rūdolfam Muceniekam, kas arī atradās Vācijā. Darbs pie filmas aizņēma apmēram gadu un 1950. gada 2. maijā to parādīja Augustdorfā, kur atradās latviešu DP administrācija.
Filmas liktenis nebija veiksmīgs. Mākslas darbu, kas varēja kļūt par notikumu nacionālajā kultūrā, reti kurš redzēja, jo līdz prombraukšanai varēja notikt tikai daži seansi. Nometņu laiks Vācijā tuvojās beigām, cilvēki posās uz jaunajām mītnes zemēm. Filmizrāžu organizēšanu apgrūtināja arī studijas Rīgas filma vadītāja Alberta Jekstes ieilgušās domstarpības ar Latviešu Centrālo komiteju.
1952. g. Alberts Jekste kopā ar daļu studijas darbinieku izceļoja uz Ņūfaundlendu Kanādā, līdzi paņemot arī filmas izejmateriālus un vienīgo kopiju. Filmu noliktavā izcēlies ugunsgrēks neatgriežami iznīcināja „Kāds, kura nav”. Izdevās izglābt tikai 15 minūšu fragmentu (sākums un beigas) kā arī fonogrammu. 1950. gados Alberts Jekste Rīgas Filmas saglābto filmu krājuma daļu nodeva glabāšanā Kanādas Nacionālajam arhīvam, kur tas atrodas joprojām.
Filma „Kāds, kura nav” ir būtiska Latvijas kultūrmantojuma sastāvdaļa un paver līdz šim nezināmu lappusi mūsu kino vēsturē. Pateicoties Kanādas vēstniecības Latvijā atbalstam un Kanādas Nacionālā arhīva atsaucībai, saglabājušies filmas materiāli digitālā formātā 2013. gada pavasarī nonākuši LKA Rīgas Kino muzeja krājumā.
Vilis Lapenieks (1908 – 1983) filmu režisors, producents, scenārists un aktieris. Apguvis aktiermeistarību, strādājis par aktieri vairākos teātros. Kā režisors strādājis Latvijas Sabiedrisko lietu ministrijas filmu nozarē, kur tapušas filmas „Brauciens caur ziedošo Zemgali” (1938), „Kam drosme ir” (1938) un citas, kā arī „Zvejnieka dēls” (1940). Vācu okupācijas laikā Lapenieks vadīja Tautas teātri Rīgā, bet pēc tam devās emigrācijā. Vācijā uzņēma dokumentālu filmu „Kas mēs esam, ko mēs spējam” (1947), aktierfilmu „Kāds, kura nav” (1950). 1950.gados pārcēlās uz ASV, kur nodarbojās ar fotogrāfiju, iestudēja izrādes un spēlēja Losandželosas latviešu teātrī.
Viļa Lapenieka mēbeles
Viļa Lapenieka mēbeles izgatavotas pēc pasūtījuma 20. gadsimta 30. gados un novietotas Viļa Lapenieka dzīvesbiedres, aktrises Mildas Ziediņas darbistabā dzīvoklī Baznīcas ielā Rīgā.
Ģimenei dodoties bēgļu gaitās, mēbeles palika Baznīcas ielas dzīvoklī. Par mēbeļu eksistenci Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzeja darbinieki nejauši uzzināja no sludinājuma 2013. gada vasarā. Kalifornijā mītošais Viļa Lapenieka dēls Dzintars Roberts Lapenieks un viņa kundze Mirdza kā mēbeļu tiešie mantinieki, tās dāvinājuši Rīgas Kino muzejam.
Pēc improvizētās izstādes Zirgu pastā mēbeles tiks nodotas restaurācijai, un vēlāk atradīsies Rīgas Kino muzejā.
Foto: LKA Zirgu pasta atklāšana 2012. gada 1. septembrī. Publicitātes foto