Gan jau katram no mums kādreiz ir vaicāts, kādi ir mīļākie ziedi, un, nedaudz padomājot, seko atbilde – tulpes, narcises, sniegpulkstenītes, rudzupuķes, peonijas, rudbekijas... Ziedu taču ir tik daudz, kuram gan nepatīk maijpuķītes vai puķuzirņi, vispirms to burvīgā smarža, bet roze ir roze, tā nav tikai puķe, bet roze...
Rudīte Dreimane (1948) glezno rozes jau sen. Pirms gadiem divdesmit tapa pirmās mākslinieces gleznotās rozes, caur tām tika izdzīvota dzīve, līdz pēdējās bija jau kaltētās rozes, kas nedaudz asociējās ar rokoko salona dāmām. Tas ir motīvs, kas mākslinieci vilina joprojām, tātad viss par rozēm vēl nav uzgleznots un tur jau arī ir kur izgleznoties – krāsu toņi, to tonālās attiecības, forma un gaisma, ko izstaro jutekliskais, ēteriskais zieds. Brīžiem vairāk kā sapnis, mazāk kā realitāte. Rudītes Dreimanes glezniecība vienmēr centusies būt brīva no liekvārdības, detaļu bagātības, raibuma.
Izstādē „Brokastis zaļumos” eksponēti Rudītes Dreimanes pēdējā gada laikā tapušie darbi. Kas tajos jauns, vēl nebijis Rudītes Dreimanes glezniecībai, redzēs tie, kas apskatīs izstādi un kuriem ir ar ko salīdzināt ar to, kas guļ atmiņu apcirkņos no iepriekš redzētās Rudītes Dreimanes, bet tiem, kas tiksies ar viņas mākslu pirmoreiz, viņa var būt patīkams pārsteigums. Izstāde galerijā Daugava, Alksnāja ielā 10/12, Rīgā skatāma no 18. septembra.
Foto: Rudīte Dreimane "Brokastis zaļumos". Publicitātes foto
