Pazīstamā mākslinieka Ilmāra Blumberga personālizstādes „Es nemiršu” ietvaros Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle Arsenāls (Vecrīgā, Torņa ielā 1) rīko divas īpašas lekcijas, kuras ļaus tuvāk iepazīt šo neordināro personību un atklāt meistara daiļradi no negaidīta rakursa, informē muzeja pārstāve Nataļja Sujunšalijeva.
Ilmāra Blumberga (dz. 1943) daiļrade ietver izpausmes dažādos mākslas medijos un nozarēs, kas plaši vai tikai fragmentāri pārstāvēti un skatāmi izstādē „Es nemiršu” – gleznu un grafiku cikli, objektu sērijas, grāmatas un scenogrāfijas motīvi. Izstādi papildinošās lekcijas plašāk un niansētāk atklās multidisciplinārā mākslinieka darbības šķautnes un saistošus skatpunktus uz viņa radošo rezultātu.
Mākslas zinātnieces un izstādes kuratores Anitas Vanagas lekcija 19. septembrī „Ilmāra Blumberga scenogrāfija” aptvers Ilmāra Blumberga ilgstošo un mērķtiecīgo aktivitāti scenogrāfijas laukā, akcentējot un detalizētāk skatot spilgtākos iestudējumus, analizējot viņa atstāto ietekmi uz teātra mākslas jomu Latvijā, īpaši uzsverot spēles telpas radītāja nozīmību izrādes tapšanā. Scenogrāfijas pētnieks Viktors Berjozkins (Виктор Берёзкин) to nodēvējis par darbības scenogrāfiju, kas atklāj „dramatiskā konflikta būtību, uzveduma tēmu, tā dažādus motīvus, varoņu psiholoģiskos pārdzīvojumus un garīgo pasauli, citiem vārdiem – visu to, kas ietverts skatuviskajā darbībā un parādās procesā.”* Stāstījums iekļaus teorētisku un ilustratīvu materiālu no uzvedumiem: A. Upīts „Žanna d’Arka” (1972), A. Čaks „Spēlē, Spēlmani!” (1972), H. Ibsens „Brands” (1975) un „Pērs Gints” (1979), Rainis „Jāzeps un viņa brāļi” (1981), Dž. Verdi „Aīda” (1998), V. A. Mocarts „Burvju flauta” (2001), R. Vāgners „Valkīra” (2007). Analītiski un vizuāli vērtīgo un unikālo skatuves mākslas pārskatu papildinās vēsturiskas video liecības no Anša Epnera veidotā kinožurnāla „Māksla” par scenogrāfijas izstādi Aizrobežu mākslas muzejā (1973).
Oriģinālu ekspozīcijas autora daiļrades interpretāciju 26. septembrī atklās mākslas zinātniece Elita Ansone lekcijā „Ilmārs Blumbergs kā dzenbudists”. Lasījums skatīs un izvērsīs lektores rastās konotācijas ar dzenbudisma filozofiju mākslinieka darbos un atsauces uz pieteiktā temata literatūru un idejām. 1969. gadā 26 gadu jauns Ilmārs Blumbergs izlasījis austrumu mistiķa Svami Vivekanandas (Swami Vivekananda, 1863–1902) grāmatu „Džnana joga” („Prāta joga”), kas 19. gadsimtā Eiropu un Ameriku iepazīstināja ar Vedantas un Jogas filozofiju. „Katrs vārds Vivekanandas rakstītajā saskanēja ar manis paša izjusto,” atceras mākslinieks. Iedziļinoties tēmā, sekoja arī citu Austrumu filozofiskās domas paudēju sacerējumi – Ramakrišna, Krišnamurti, Sudzuki, Gurdžijevs. Spēcīgu iespaidu uz Ilmāra Blumberga pasaules uzskatu atstāja Hermaņa Heses un Henrija Deivida Toro grāmatas. Lekcija atspoguļos ceļu, kurā pamazām par tuvāko sabiedroto mākslas radīšanas procesā kļuva dzenbudisms.
Uz lekcijām aicināti visi interesenti! Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama. Abu lekciju sākums plkst. 18.00.
Dalības maksa: ieejas biļete izstādē (pieaugušiem – LVL 2,50; studentiem, pensionāriem – LVL 1,50).
* Citāts no grāmatas „Ilmārs Blumbergs. Es nemiršu” (2013), 43. lpp.
Foto: Ilmārs Blumbergs. Scenogrāfijas mets V. A. Mocarta operai „Burvju flauta”. 2001. Publicitātes foto