Pavasara, vasaras un rudens puķes – tulpes, narcises, īrisi, ceriņi, ābeļziedi, peonijas, saulespuķes un miķelīši, un citi koši ziedi – deviņu gleznotāju darbos uzrāda atšķirīgus pasaules un dabas nianšu redzējumus, kas tomēr dziļākajā būtībā ir vienoti priekā un mīlestībā pret vienkāršo, kluso dabas dāvanu – ziediem mums līdzās. Glezniecībā ziedi ir sena un daudzšķautņaina tēma. Viduslaikos un Viktorijas laikmetā zieda suga un krāsa bija nozīmīgs simbols, kas nav aizmirsts arī patlaban, tomēr lielāka nozīme mūsdienu glezniecībā ir puķu krāsu mirdzumam un struktūras dažādībai, kas ļauj atainot ziedus gan reālistiskā manierē, gan, abstrahējoties no precīziem dabas tēliem, augstā nosacītības pakāpē. Izstādes nosaukums ar izsaukuma zīmi nav kļūda, tas ir aicinājums, ar svaigu skatu paraudzīties dabā un gleznotājās puķēs, paspēt vēl pirms tumšajiem rudens vakariem un garajām ziemas naktīm smelties spēku dvēseles ziedēšanai.
Foto: Baiba Apsīte "Pavasara svētki" 2013, audekls, eļļa, 150X150. Publicitātes foto