I.Strazdiņa ir pazīstama māksliniece ar ilgstošu izstāžu pieredzi. Sarīkotas sešas personālizstādes, kā arī māksliniece piedalījusies vietējās un starptautiskās izstādēs. I.Strazdiņa saņēmusi vairākas starptautiskas atzinības un par viņas mākslas darbu augsto novērtējumu liecina to atrašanās muzeju un privātās kolekcijās visā pasaulē.
Izstādes reklāmas materiālā lasām mākslinieces komentāru par šo izstādi: „„Kultūraugos” nav jāmeklē zemteksti, aktuāli jautājumi, eksistenciālas vai globālas problēmas. „Kultūraugi” ir kārtējie sajūtu fragmenti stiklā.” Izstāde izvietota divās mākslinieku nama izstāžu zālēs, šķiet, nozīmīgāko darbu daļu koncentrējot pirmajā lielākajā zālē. Visi darbi tapuši šī gada laikā un konceptuāli rada viengabalainības un harmonijas iespaidu.
Izstādes nosaukums „Kultūraugi” raisa asociācijas ar dārza augiem un norisēm dārzā. Skatītājs netiek maldināts, jo tematiski stikla mākslas darbi stāsta par dažādiem kultūraugiem – dilli, rabarberu, ķirbi, cūku pupu, kā arī skatāma darbu sērija, kas veltīta iespaidiem par gada laiku maiņu dabā. Dabas elementi un gada laiku nestās pārmaiņas šķiet bezgalīgs avots mākslinieces pārpilnajai iztēlei, kas realizējusies perfektā profesionālā izpildījumā. Apbrīnas prieku raisa krāsu saspēles un acīm tīkamās, neparastās kompozīcijas („Rabarbers”, „Pikniks dārzā”, „Augusts. Jau tumšs”). Īpaši jāatzīmē mākslinieces tuvu pilnībai attīstītā materiāla izjūta, spēja pārvaldīt stiklu, īstenojot māksliniecisko ieceri.
Izstādīti gan lietišķās mākslas darbi („Šķīvis ar putniem”, „Šķīvis ar zivīm”), gan skices gleznieciskas impresijas stiklā, kas vēlāk izvietotas uz koka pamatnes („Naktī”, „Vīgrieznis”, „Sērmūkslis”, „Puķu dobe I”, „Puķu dobe II”). Viens no darbiem ar nosaukumu „Pikniks dārzā” skatītāju uzrunā, izmantojot trīs dimensijas, to vērojot ar vieglu rotaļīgumu sajūtama vasarīga piknika atmosfēra dārzā.
Īpaši vēlētos pieminēt darbu sēriju ar apvienojošo gada laiku maiņas tēmu. Katra no šīm nelielajām vitrāžām ir tā vērta, lai pie tās pakavētos atsevišķi, iegrimstot klusā mākslas darba un savu izjūtu vienlaicīgā vērojumā. Minētie darbi ir izvietoti pretēji saules gājumam, veidojot situāciju, ka, ienākot pirmajā izstādes telpā, sākam ar ziemas studijām („Ziema. Janvāra vakars”, „Ziema”) un virzienā pa kreisi turpinām, kamēr ieejam pavasara, vasaras un tālāk rudens ainavas noskaņās (daži nosaukumi: „Aprīlis. Pilnmēness”, „Vasara. Apmācies”, „Vasara. Zied.”, „Rudens tuvums”). Kaut gan kādu senu zemkopju sabiedrību auglības rituālu princips „virzīties pa saulei” nav ievērots, tas skatītājam nevarētu traucēt baudīt un pilnībā izjust mākslas pārveidojošo spēku. Par iztēles atraisīšanās punktu un izjūtu brīvo klejojumu sākumu varētu kalpot dažu darbu lakoniskie nosaukumi, kas vedina domāt par haiku pirmo rindu un, iespējams, skatoties šos izcilos stikla mākslas paraugus, varētu apziņā iznirt trīsrindes noslēdzošā daļa.
Atsevišķiem darbiem skaidrāk nolasāms kāds īsta kultūrauga fragments, kas izmantots un iekausēts stiklā („Augusts. Dille”), savukārt citi pārsteidz ar „stikla aci”, gleznas kompozīcijā iekļauto Mēnesi, kurā skatītājs ierauga pats sevi kā spogulī („Aprīlis. Pilnmēness”), savukārt citus labāk skatīties ar fona gaismu aiz vitrāžas, ko ar izstādes uzraudzītāju laipnu atļauju šo rindu autorei ekskluzīvi izdevās realizēt apskatot darbu „Vasara. Apmācies.”
Savdabīgi izveidoti mākslas darbu turošo stiepļu noslēgumi – tie ir ikdienišķi kartupeļi no I.Strazdiņas dārza, kas veiksmīgi sasaistās ar izstādes kopīgo tēmu. Lai vēl vairāk uzsvērtu dabas un dārza klātbūtni izstādē, pirmajā zālē izvietoti nelieli rati, kas vai lūst no rudens veltēm un dažādiem kultūraugu piebarojumiem. Izstādē ikviens var cerēt uz bagātu estētisko izjūtu ražu, kuras pārpilnībā dalījusies ar mums māksliniece Ieva Strazdiņa.
Izstāde apskatāma līdz 5. oktobrim.
Foto: Publicitātes foto
