Irēna Strode vairāk nekā 50 darba gadus veltījusi baletam – kā baleta soliste, repetitore, pedagoģe, baletmeistare. Absolvējusi Nacionālās operas baleta skolu, 1939. gadā viņa pievienojās Latvijas Nacionālās operas baleta trupai. Otrais pasaules karš aizveda viņu uz Krieviju, kur Strode stažējās Maskavas Horeogrāfijas skolā un dejoja Latvijas mākslas ansamblī Ivanovā. No 1944. līdz 1957. gadam viņa bija Rīgas Operas un baleta teātra soliste. Savas lomas viņa veidoja kā mazus šedevrus: gan liriskās kā Laimu un Esmeraldu, gan emocionāli ekspresīvās kā Pusmāsu „Pelnrušķītē”, Varvaru „Doktorā Aikāsāp”, Feklušu „Sārtajā ziediņā” un daudzas citas.
Kopš 1948. gada Irēna Strode strādāja arī kā baleta trupas repetitore, pievērsās baletmeistares darbam. Tapa viņas pirmais baleta iestudējums – Barisona „Ziedu vija” (1965), tai sekoja J. Ķepīša „Turaidas roze” (1966), J. Vlasova „Asele” (1969), A. Adāna, R. Drigo „Korsārs” (1971) un B. Asafjeva „Bahčisarajas strūklaka” (1972) un citi, kā arī dejas operu izrādēs.
Daudzus gadus Irēna Strode strādāja par pedagoģi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā. Viņas audzēkņu vidū ir tādas izcilas balerīnas kā Velta Vilciņa, Larisa Tuisova, Inese Dumpe, Gunta Bāliņa, Zane Lieldidža, Tatjana Repina. Daudzas dejas Irēna Strode iestudēja kā Tautas deju ansambļa „Sakta” baletmeistare. Viņas veidotā horeogrāfija „Stūru stūriem tēvu zeme” kļuvusi par Vispārējo Deju svētku klasiku.
Par Irēnas Strodes darbiem priecājušies ne vien pašmāju, bet arī ārzemju skatītāji. 2008. gadā māksliniece saņēmusi valsts augstāko apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeņa Atzinības krustu – par mūža ieguldījumu Latvijas baleta mākslas attīstībā un popularizēšanā Latvijā un pasaulē. 2011. gadā Irēnai Strodei tika piešķirta Latvijas Gāzes balva nominācijā Leģendārs mūžs mākslā.
Atvadīšanās no Irēnas Strodes notiks otrdien, 24. septembrī, plkst. 14.00 Krematorijas Lielajā zālē.
Foto: Irēna Strode. Foto no LNO arhīva