Atklāta LMA studentu un pasniedzēju darbu izstāde „ID”

Samērā atšķirīgās tehnikās izstrādātos darbus lielākoties vieno mazais formāts, kas parasti ir visai nopietns pārbaudījums – koncentrēt un nelielā laukumā ietvert tikai pašu būtiskāko. Tas nozīmē arī ilgstošu un pacietīgu sēdēšanu pie smalku detaļu izstādes, kā to izvēlējusies darīt lielākā daļa autoru.

Ievas Pētersones mozaīka ar asi stūrainām saules pielietām, baltu mājiņu ieskautām ieliņām un dienvidu zilajām, augstajām debesīm, sēdoša meitene un kaija, divas sastingušas figūras.

Uz audekla no krellītēm veidots attēls, divas izteiksmīgas sejas, kas atgādina kaut ko no skumjas klaunādes, ar teju fatāli apcerīgu nosaukumu „Smilšu pulkstenis”. Tikai pāris toņi, zīmējumu rada kontrastējošu krāsu norobežotie laukumi.

Daces Gailes radītais teksts, saruna, monologs uz vienmērīgi aizpildītas papīrlapas. Teksts, ko vienā ritmā saista banālu atskaņu virknējums, aiz kura slēpjas mazliet vientulīga noskaņa („tu mani dedzini, tu mani nezini”). Balta lapa melnā rāmītī zem stikla, no kura it kā uz priekšu „izdīgusi” melna ola met trīskāršu ēnu uz teksta.

Elīnas Vīksnas koši zilie tauriņi, kas ornamentāli izvietoti uz greznā zelta un sarkanā fona, atgādinot par pagājušā gadsimta sākuma tapešu rakstiem.

Flēras Fadjukovas kafejnīcas galdiņi pelēkos un silti dzeltenos toņos, krēslu izliektās kājas atspīd uz neskaidras nekurienes vidū esošas spoguļvirsmas. Vairāki darbi, kas pa pāriem savienoti veido attēlu, to līnijas tupinās no viena audekla otrā. Līdzīga ideja vēl kādā darbā, kur nelieli klucīši ar sīku līniju spilgti rozā tīklojumu kopā salikti rada pilsētas ainavu. Saliekama un izjaucama realitāte un ainava.

Viktorija Valujeva „Check it out” ar trāpīgu laikmeta piedāvāto izvēles iespēju arsenālu. Sieviete stāvoklī, kuras vēderā redzams bērns un gleznojuma priekšplānā rotējoši klucīši (mazliet līdzīgi padomju laikā aktuālajiem grabuļiem, ko stiprināja bērnu ratiņu priekšpusē) ar izvēles vai vienkārši liktenīgas sakritības iespējām un simboliem – katoļu krusts vai Dāvida zvaigzne, sirpis un āmurs vai „peace” simbols, vai McDonald. Šķietamās izvēles iespējas nākot pasaulē.

„Melnajā kambarī” visas maņas pārmāc svaigas krāsas kņudinoši tīkamā smarža, te rodams viens tēlniecības darbs un vairāki pavisam miniatūri, koši, pasaku tēliem pilni gleznojumi.

Vēl pa kādai erotiskai „Pasaciņai” un paskarbai romantikai – „Enjoy the silence” (Aija Vinkelmane) – anatomiski precīzi uzgleznota sirds ar gleznojumā iedurtu pamatīgu tuteni.

Koši un brīžam visai pretenciozi. Šī ir ļoti sievišķīga izstāde. Ja neskaita divu pasniedzēju, Kaspara Zariņa un Alekseja Naumova radītos darbus, tajā līdzās 25 māksliniecēm vēl tikai viens puisis Ansis Brasliņš, kas emocionālo un ekspresīvo būtņu vidū izceļas ar apcerīgu, rāmos toņos ieturētu ainavu enkaustikas tehnikā.

Izstāde aplūkojama līdz 4.aprīlim.