Ņemot vērā 20. gadsimta dažādu vēsturisko notikumu iespaidu, Latvijas vēsturē valsts un Baznīcas attiecību tēma ir maz pētīta. 20. gadsimta 20. gados bija vērojams aizsākums šīs tēmas pētniecībai Latvijas vēsturē, taču šīs problemātikas izpēte neiesakņojās dziļāk kā tikai atsevišķās teorētiskās diskusijās par valsts un baznīcas attiecību juridiskajiem un teoloģiskajiem modeļiem. Mūsdienās ir būtiski aktuāli izpētīt iepriekšējo gadsimtu atstāto mantojumu valsts un Baznīcas attiecību vēsturē Latvijā, lai precīzāk konstruētu jaunu valsts un Baznīcas attiecību modeli un vēl jo vairāk – radītu pilnīgāku Latvijas vēstures pētniecisko paradigmu.
Grāmatas hronoloģija balstās uz vēsturisko notikumu laika līniju un politiskajām atšķirībām konkrētajā laika posmā, respektīvi, Latvijas teritorijā Krievijas impērijas sastāvā pēc 1905. gada cara izdotā manifesta un Tolerances edikta, kā arī LR parlamentārisma periodā un K. UImaņa autoritārā režīma laikā.
Baznīcas un valsts attiecības Latvijā 1906.–1940. gadā tika veidotas uz iepriekšējo gadsimtu un dažādu politisko varu atstātā vēsturiskā mantojuma pamata, kur katrs politiskais posms ievieš savas korekcijas un veido Baznīcas politiku atkarībā no valdošās ideoloģijas vai politiskās iekārtas. Ņemot vērā īpašos ģeopolitiskos un vēsturiskos apstākļus, Latvijā vairāku gadsimtu garumā ir eksistējuši gan Rietumeiropā, gan arī Krievijā pastāvējušie valsts un Baznīcas attiecību modeļi. Katram laikmetam un varai ir bijis savs interpretējums par valsts un Baznīcas attiecību pieredzi, taču Latvijas vēsturē dominējošie valsts un Baznīcas attiecību modeļi un to variācijas lielākoties ir bijuši raksturīgi Rietumeiropai.
Monogrāfija ir autores pētījums, kas tapis vairāku gadu garumā, izmantojot plašus Latvijas un Krievijas arhīvu materiālus un veicot literatūras studijas ārzemēs: Krievijā (Pēterburgā un Maskavā) un ASV (Ņujorkā).
Autore ir ieguvusi vēstures bakalaura grādu kultūras vēsturē Rēzeknes Augstskolas Humanitārajā fakultātē, maģistra grādu reliģijā jezuītu Fordamas Universitātē ASV/Ņujorkā, (Fordham University), maģistra grādu vēsturē LU Vēstures un filozofijas fakultātē. 2008.gadā LU Vēstures un filozofijas fakultātē ieguvusi vēstures doktora grādu. 2010.gadā – postdoktorantūras studijas Fordamas Universitāte, bet 2011.gadā ieguvusi Čehijas valdības stipendiju un stāžējusies Kārļa Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē. Autore ir LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece, kā arī vieslektore LU Humanitāro zinātņu fakultātē Baltijas jūras reģiona maģistra studiju programmā.
Grāmata ir nopērkama LU FSI Informācijas centrā Akadēmijas lauk.1, 506.telpā.
Foto: Publicitātes foto