„Leļļinieks no Lodzas” ir traģikomisks stāsts par leļļu aktiera Samuēla Finkelbauma dzīvi un sapņiem 1950. gados Berlīnē.
Rumānijā dzimušā, bet Parīzē dzīvojošā ebreju izcelsmes dramaturga Žila Segala (1932) luga „Leļļinieks no Lodzas” ir traģikomisks stāsts par ebreju tautības leļļu aktieri Samuēlu Finkelbaumu, kurš piedzīvojis II Pasaules kara šausmas un holokaustu - neskaitāmu savu tautas brāļu un māsu, arī sievas bojāeju, neticamā kārtā izdzīvojis, vēl piecus gadus pēc kara beigām mitinās ieslēdzies kādā pieticīgā Berlīnes īres nama bēniņu istabā, pilnībā noslēdzies no ārpasaules.
Dzīvodams savu iedomu pasaulē starp pašdarinātiem leļļu teātra personāžiem, viņš inscenē kopdzīvi ar viņa acu priekšā bojā gājušo, gaidībās esošo sievu Raheli, izspēlējot gan koncentrācijas nometnē pārdzīvoto, gan nākotnes rožainās ainas – izfantazēto pirmizrādi, kam viņi abi gatavojas un kam jāatnes viņam pasaules slavu... Tikai durvis uz ārpasauli viņš nevar atvērt un nevar noticēt ne īres mājas komandantei, kura piegādā viņam pa durvju spraugu ēdienu, ne viņas pašaizliedzīgi uzaicinātajiem lieciniekiem, ka karš tiešām beidzies...
Ideja iestudēt šo izrādi radās jau 90. gados, mums - nelielai Latvijas leļļu teātra aktieru trupai atrodoties privātā koncertbraucienā Vācijā un noskatoties šīs lugas iestudējumu Nirnbergas ceļojošā teātra lieliskā izpildījumā. Iestudēt dramatiskā teātra uzvedumu ar leļļu teātra elementiem, skarot gan ebreju tautas neizdzēšamo sāpi un dzīves filozofiju, gan jebkura cilvēka esības un ticības pamatjautājumus, komisku un traģisku vienlaikus. Pirms dažiem gadiem pēc šīs lugas motīviem to mēģināja darīt arī režisors Regnārs Vaivars savā izrādē „Leļļu pavēlnieks” Latvijas Nacionālajā teātrī. Varbūt kādam būs interesanti salīdzināt…
Man personīgi šis satriecošais Ž.Segala stāsts tuvs ne jau tāpēc, ka manī tāpat kā tā autorā un galvenajā varonī ritētu Dāvida asinis, kaut gan, kas to zina... Te gan varbūt būtisks ir mans pats pirmais vēl pusaudžu gados izlasītais romāns – Šoloma Aleihema „Klejojošās svaigznes” – par divu ebreju jauniešu pirmo mīlestību – vienam uz otru un uz teātri, kas noteica tālāko viņu un arī manu dzīves ceļu... Un par holokaustu ir patiesībā bail runāt, bet nāksies...
Luga slēpj sevī daudz plašākus vispārinājumus – par citādības izraisītajām bailēm sevī un citos, par prātam neaptveramu fobiju, ko aiz smacējošas nedrošības un egoistiska pašsaglabāšanās instinkta dažkārt spējam audzēt paši sevī un radām citos un ko nevaram (varbūt nemaz negribam?) ne nojaukt, ne tai pārkāpt. Kad paši izvēlamies sev sprostus brīvības vietā, bet dzīve paiet... Arī par mākslinieka – talanta būtību un bieži vien salauzīto likteni. Par nespēju dzīvot bez skatuves jebkuros apstākļos, lai kādos bezdibeņos dzīve būtu metusi... Un par spēju galu galā pacelties tam visam pāri.
Režisors Valdis Pavlovskis
Scenogrāfs Jānis Jansons
Leļļu meistare – Natālija Davidoviča
Tērpu māksliniece – Ieva Stūre
Lomās: Samuēls Finkelbaums - Pēteris Vilkaste, Komandante - Alda Krastiņa vai Ingrīda Andriņa
Popovs, Spensers, Veisfelds, Ārsts un Veismans - Miķelis Žideļūns, Švarckopfs - Ivars Brakovskis.
Izrāde latviešu valodā. Līdz 14 gadu vecumam skatīties neiesakām.
Ieeja uz pirmizrādi Jūrmalā – bez maksas, vietas iepriekš pieteikt pa tālruni 67751089!